Pensiju otrā līmeņa pārvaldnieki cenšas atpirkties no fondu likvidācijas ar rakstiskiem un publiskiem solījumiem kaut daļu no viņiem iedotās nodokļu naudas ieguldīt Latvijas uzņēmumos vai projektos.
Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, lai samazinātu Valsts fondēto pensiju sistēmas (VFPS) jeb otrā pensiju līmeņa pārvaldītāju komisijas maksas.
Ziņa, ka Dānijā plāno paaugstināt pensijas vecumu līdz 70 gadiem, arī Latvijā daudziem lika satraukties. Jau tagadējais vecuma pensijas slieksnis – 65 gadi – šķiet nepelnīti augsts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzviet jau pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas un pat jaunākiem atrast darbu nav viegli. Sanāk, ka de iure pensijā vari iet no 65 gadu vecuma, bet de facto jau 50 gados darba tirgū jūties kā pensionārs.
Ministrijām meklējot, kā samazināt savus tēriņus, pensijas un pabalsti, visticamāk, netiks aiztikti, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Mazākais vidējais piešķirtais vecuma pensijas apmērs pērn bija pensionāriem vecumā virs 89 gadiem, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apkopotā informācija.
Uz Saeimas Budžeta komisijas sēdi kuplā skaitā sanākušie pensiju otrā līmeņa fondu pārvaldnieki apliecināja, ka ir mieru saņemt mazāku atlīdzību par fondu pārvaldīšanu, ja vien tas palīdzētu saglabāt fondus tagadējā veidā.
Pensiju fondi apņēmušies statistiski vidējam cilvēkam, kurš pensijā devies 2024. gadā, atdot viņa paša iemaksātos 5 826 eiro un viņa iemaksu augļus 749 eiro vērtībā.
Pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla pārcelšana uz pirmo līmeni nodrošinās to, ka kapitāls netiek samazināts un var vienīgi pieaugt, aģentūrai LETA norādīja Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Baiba Kukšinova.
Jau noteiktajam iemaksu samazinājumam pensiju otrā līmeņa uzkrājumos likumsakarīgi sekos atļauja daļu no otrajā līmenī uzkrātās naudas pārlikt uz pensiju pirmo – uz Latvijas valsts uzturētu līmeni. Ar diviem dažādiem priekšlikumiem par naudas pārlikšanas kārtību vakar klajā nāca Labklājības ministrija un Latvijas Banka.
Labklājības ministrijas (LM) piedāvātie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, paredzot iedzīvotājiem iespēju piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju otrajā līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju pirmajam līmenim, ir izdevīgi valstij, bet ne pensijas krājējam, aģentūrai LETA pauda pensiju plānu līdzekļu pārvaldītāju pārstāvji.
Labklājības ministrija (LM) plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju otrajā līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju pirmajam līmenim, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Tiem cilvēkiem, kas pašlaik gatavojas doties pensijā, šis diemžēl ir ļoti neizdevīgs laiks, kad to darīt. Pašreizējais kritums akciju tirgū sāpīgi iecirtis arī pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem. Komercbankas un Latvijas banka mudina politiķus rīkoties, lai ļautu cilvēkiem no šī trieciena izvairīties, bet risinājuma pieņemšana prasīs vairākas nedēļas, ja ne mēnešus, vēsta LTV.
Esošā likumdošana paredz, ka, ejot pensijā, tiek fiksēts pensiju 2. līmeņa uzkrājums. Tā kā pasaulē ir finanšu "drudzis", dažādos fondos ieguldītais pensiju 2. līmenis ir piedzīvojis zaudējumus. Tas nozīmē, ka jaunajiem pensionāriem uzkrājumi būs mazāki un mazāka būs kopējā pensija.
Vai un kā pasaules tirgus nestabilitāte ietekmē Latvijas iedzīvotāju pensiju uzkrājumus? Vai ir pamats bažām, ka cilvēki var pazaudēt 2. pensiju līmeņa uzkrājumus? To 360TV Ziņas vaicāja “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes vadītājai, kura uzskata – akciju krituma laikā būtu jāļauj atlikt pensiju 2. līmeņa izmaksu.
Strādājošie pensionāri no šodienas līdz nākamā gada 31.janvārim drīkst izvēlēties citu pensijas pārrēķina mēnesi, aģentūru LETA informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).
Vai Latvijā tiks atjaunota samazinātā iemaksu likme pensiju fondētajā jeb otrajā līmenī, vēl būs jāvērtē, kad tuvosies noteiktā termiņa beigas, kas ir 2028. gada 31. decembris, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmas (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa esošo regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto ietaupījumu sadalē starp līdzekļu pārvaldītājiem un VFPS dalībniekiem, informē Labklājības ministrija.
Noteikta jauna kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, kā arī kārtība, kādā tiek veikta šī maksājuma uzskaite un ieturēšana.
Latvijas Bankas rīkotā pasākumā vakar tika noslaucīti putekļi gadus trīsdesmit senam plānam beidzot tomēr privatizēt valsts galvenos uzņēmumus un padarīt šo nepopulāro pasākumu populāru ar to, ka akcijas tiks pārdotas arī Latvijas iedzīvotājiem, lai vēlāk viņu vecumdienas būtu materiāli nodrošinātas ar spīti pirmā un otrā pensiju plānu izputēšanai.
Kur paliek pensijas uzkrājums cilvēkam, kurš aiziet mūžībā pirms pensijas? Šādu jautājumu raidījumā "Uz līnijas" skatītāja Vēsma uzdod Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vadītājai Egitai Garai.