Labklājības ministrija rosinājusi grozījumus Pensiju likumā, kas skar apbedīšanas pabalstus. Kas tie ir par grozījumiem, TV24 stāstīja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).
Labklājības ministrija (LM) rosinājusi grozījumus likumā "Par valsts pensijām", nosakot no speciālā budžeta izmaksājamo maksimālo apbedīšanas pabalsta un pārdzīvojušā laulātā pabalsta apmēru, lai novērstu nesamērīgi lielas izmaksas ļoti lielu pensiju gadījumos, liecina LM likumprojekts.
Latvijā katru gadu rudenī - 1.oktobrī - tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. To nosaka likums "Par valsts pensijām". Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu, informē Labklājības ministrija.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) Ukrainas un Baltkrievijas pensijas par trešo ceturksni Latvijā dzīvojošajiem Ukrainas un Baltkrievijas pensionāriem izmaksās jau līdz 10. septembrim.
Latvijā 48% iedzīvotāju veselības apdrošināšana ir motivējošākais darba devēja bonus jeb papildu labums, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank", atsaucoties uz veikto aptauju.
10 lielākās pensijas Latvijā svārstās no 7400 eiro līdz 44 000 eiro mēnesī. Tai pašā laikā 10 924 pensionāriem pensija šā gada jūnijā bija mazāk nekā 200 eiro, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) apkopotā informācija.
Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Juris Rozenvalds TV24 pauda viedokli, ka izdienas pensijas iepriekš vairāk bijis kā līdzeklis, kā samaksāt savējiem. “Tagad tas vienkārši nāk laukā, un valsts vienkārši nevar to samaksāt,” secināja LU profesors. Viņaprāt, būtu jāmaina arī izdienas pensijas piešķiršanas kritēriji.
Pensijas no 2026.gada tiks pārrēķinātas automātiski, bet daļai iemaksu pārrēķinu nāksies atkārtot, paredz Labklājības ministrijas (LM) noteikumu projekts.
“Šogad pensiju indeksācija skars 98% pensionāru. No šā gada 1. oktobra mēs indeksēsim pensijas pilnā apmērā. Ja līdz šim tiek indeksētas pensijas 50% no ienākumu mediānas, kas ir 683 eiro, tad, sākot no 1. oktobra, mēs indeksēsim pensijas, sākot no 1500 eiro apmēra,” intervijā Latvijas Radio 1 raidījumā “Krustpunktā” pauda labklājības ministrs Reinis Uzulnieks. Tāpat ministrs izklāstīja bāzes pensiju ieviešanas principu un mierināja, ka izdienas pensijas nevienam netikšot atņemtas.
Ir jārunā par izdienas pensiju sistēmas godīgumu pret pārējiem strādājošajiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Pensiju otrā līmeņa pārvaldnieki cenšas atpirkties no fondu likvidācijas ar rakstiskiem un publiskiem solījumiem kaut daļu no viņiem iedotās nodokļu naudas ieguldīt Latvijas uzņēmumos vai projektos.
Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, lai samazinātu Valsts fondēto pensiju sistēmas (VFPS) jeb otrā pensiju līmeņa pārvaldītāju komisijas maksas.
Ziņa, ka Dānijā plāno paaugstināt pensijas vecumu līdz 70 gadiem, arī Latvijā daudziem lika satraukties. Jau tagadējais vecuma pensijas slieksnis – 65 gadi – šķiet nepelnīti augsts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzviet jau pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas un pat jaunākiem atrast darbu nav viegli. Sanāk, ka de iure pensijā vari iet no 65 gadu vecuma, bet de facto jau 50 gados darba tirgū jūties kā pensionārs.
Ministrijām meklējot, kā samazināt savus tēriņus, pensijas un pabalsti, visticamāk, netiks aiztikti, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Mazākais vidējais piešķirtais vecuma pensijas apmērs pērn bija pensionāriem vecumā virs 89 gadiem, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apkopotā informācija.
Uz Saeimas Budžeta komisijas sēdi kuplā skaitā sanākušie pensiju otrā līmeņa fondu pārvaldnieki apliecināja, ka ir mieru saņemt mazāku atlīdzību par fondu pārvaldīšanu, ja vien tas palīdzētu saglabāt fondus tagadējā veidā.
Pensiju fondi apņēmušies statistiski vidējam cilvēkam, kurš pensijā devies 2024. gadā, atdot viņa paša iemaksātos 5 826 eiro un viņa iemaksu augļus 749 eiro vērtībā.
Pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla pārcelšana uz pirmo līmeni nodrošinās to, ka kapitāls netiek samazināts un var vienīgi pieaugt, aģentūrai LETA norādīja Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Baiba Kukšinova.