Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.
Saeima šodien trešajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par valsts pensijām, kas paredz pensiju automātisku pārrēķināšanu, ja pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas būs veiktas apdrošināšanas iemaksas.
Lai no nākamā gada pensijas indeksējamo daļas apmēru varētu paaugstināt līdz 100 procentiem no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, Saeima trešdien, 4.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus valsts pensiju likumā. Grozījumi saistīti ar 2025.gada valsts budžetu.
Latvijā pensijām tiek tērēti aptuveni 8% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Ko nogrēkojušies Latvijas pensionāri, ja viņu vidējā pensija ir četras reizes knapāka nekā dažās citās Eiropas valstīs?
Vislielākās pensijas - virs 2000 eiro mēnesī - vēlas saņemt 20% Rīgā un 18% Pierīgā dzīvojošie, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas rezultātiem.
Pašreizējā demogrāfiskā situācija Latvijā signalizē par problēmām saistībā nākotnes pensionāru finanšu situāciju, tā izriet no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa sacītā intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes”.
Šobrīd Latvijā vidējais pensijas apmērs ir 576 eiro, tomēr "Luminor" veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka teju puse Latvijas iedzīvotāju ik mēnesi vēlētos saņemt 1200-2000 eiro lielu pensiju, lai savas vecumdienas pavadītu finansiāli labklājīgi.
Šovakar plkst. 18 ar gājienu no Saeimas līdz Ministru kabinetam norisinājās protests pret valdības ieceri samazināt otrā pensiju līmeņa iemaksas apmēru.
No nākamā gada valsts pensijas indeksējamo robežu varētu palielināt līdz 100% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, paredz valdībā atbalstītais likumprojekts, par kuru kopā ar nākamā gada budžeta pakotni vēl būs jālemj Saeimai.
Obligātās iemaksas pensijām nomaksātas pilnā apmērā par 76,1% darba ņēmēju, bet par 22,6% tās veiktas nepilnā apmērā vai nav iemaksāts vispār, liecina Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums, kuru otrdien izskatīja valdībā.
Seniori šonedēļ sāk saņemt indeksētās pensijas, un šogad vecuma pensiju indeksācijā ir piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks sagaidīs.
Otrdien, 8.oktobrī, plkst.18 ar gājienu no Saeimas līdz Ministru kabinetam plānots protestēt pret valdības ieceri samazināt otrā pensiju līmeņa iemaksas apmēru.
Šodien notiks pensiju indeksācija, piemērojot koeficientu, kas atkarīgs no darba apdrošināšanas stāža, bet pilnā apmērā tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļa, kas nepārsniedz 683 eiro, ziņo Labklājības ministrija (LM).
Valdības rosinātās izmaiņas Latvijas pensiju sistēmā mudinās 33 % iedzīvotāju domāt par papildu uzkrājumu veidošanu vai investīcijām, taču 24 % no tiem uzkrājumus vai ieguldījumus plāno veikt ārpus pensiju sistēmas, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja.
Piedāvātais risinājums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, iemaksu likmes vienu procentpunktu novirzot uz pensiju pirmo līmeni, nav ilgtermiņā optimālākais sabiedrībai, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Latvijā katru gadu rudenī – 1. oktobrī - tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. To nosaka likums “Par valsts pensijām”. Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu, ziņo Labklājības ministrija.
Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.
Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 12,7% jeb 895,72 miljoniem eiro, jūnija beigās veidojot 7,955 miljardus eiro, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Bankā.
Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.