Pensijas

Pat tik nerentabla būve kā “Rail Baltica” daļēji atmaksāsies, ja šīs būves dēļ tiktu pārtraukta Latvijas nodokļu maksātāju naudu ieguldīšana starptautisko finanšu spekulantu būvētajā pensiju otrā līmeņa piramīdā.

Cik liela taisnība, ka bez pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem nākotnes pensionāri vairumā gadījumu mirs badu, tik liela taisnība, ka ar pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem pensionāri nomirs badā tik un tā.

Latvijā vecuma pensijas vidējais apmērs pagājušajā gadā bija 615,7 eiro, kas bija par 56,8% vairāk nekā 2021. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija.

Eksperti apgalvo – lai vecumdienās dzīvotu finansiāli ērtu dzīvi, būtu jāsaņem vismaz 70 % no savas iepriekšējās algas. Luminor aptauja atklāj, ka 15 % Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka, dodoties pensijā jau šodien, viņu ienākumi būtu nedaudz zemāki nekā patlaban, taču kopumā pietiekami. Šāds skatījums atspoguļo reālistisku izpratni par vecumdienām – ienākumu līmeņa samazināšanās ir sagaidāma, taču, savlaicīgi plānojot un veidojot uzkrājumus, iespējams saglabāt finansiālu līdzsvaru arī pēc aktīvo darba gaitu beigām.

Rīgas Sociālais dienests informē, ka šonedēļ vairāki cilvēki atkal ir vērsušies dienestā ar informāciju par krāpnieku piedāvātu pabalstu vai pensiju pārrēķinu. Līdzīga situācija bija arī aizvadītā gada decembrī, kad krāpnieki izmantoja to pašu metodi. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem!

Akcijās un zeltā izdarītajiem ieguldījumiem 2025. gadā iegrāmatots tik liels vērtības pieaugums, ka ieguldījumu apsaimniekotāji jau sākuši uztraukties par 2026. gadā iespējamu cenu burbuļu plīšanu.

Lielāks atbalsts iedzīvotājiem, tostarp ģimenēm ar bērniem, samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme atsevišķiem pārtikas produktiem, atvieglota mazo būvniecības ieceru īstenošana, ieviests vienotais būves reģistrācijas pakalpojums, uzlabota rindu pārvaldība uz izmeklējumiem veselības jomā – šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2026. gada, vēsta Valsts kanceleja.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārrēķinājusi pensijas un pabalstus. Tās nav lielas izmaiņas, jo jau 2023. gadā tika ieviestas izmaiņas likumā, ka netiek maksāta fiksēta summa, bet pabalsti un pensijas mainās, ja mainās ienākumi, t.i., seko vidējo ienākumu rādītājam. Nākamgad būs tikai viena pavisam jauna izmaiņa, TV24 diskusijā “Preses klubs” pastāstīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Ramona Rupeika.

Latvijas Nākotnes forums ir veicis aprēķinu par Latvijas pensionāriem un pensiju apjomiem. Pensionāru kļuvis mazāk, pensiju apjoms palielinājies vien par 2,3 reizēm dekādes laikā.

Kur ieguldīt iedzīvotājiem, kam ir vairāk nekā 50 gadu, lai viņu vecumdienas būtu cilvēcīgas? TV24 raidījumā “Naudas cena” uz šo jautājumu atbildēja trīs raidījuma viesi – eksperti.

TV raidījumā “Nra.lv sarunas” labklājības ministram Reinim Uzulniekam jautājām, cik lielai jābūt pensijai, lai izdzīvotu Latvijā.

“Nesen gadījās sabiedriskajos medijos dzirdēt, ka Latvijas nodokļu sistēma esot viena no labākajām pasaulē. Ja tas tā būtu, vai tad arī pensiju sistēmai mums nevajadzētu būt vienai no labākajām pasaulē, jo objektīvi pensiju veido nodokļi?” “Nra.lv TV” vaicāja labklājības ministram Reinim Uzulniekam (ZZS). Pēc ministra teiktā, problēma ir tajā, ka mēs esam ļoti jauna valsts un pensiju sistēma tika izveidota 1996. gadā.

TV24 raidījumā “Naudas cena”, diskutējot par kreditēšanu un uzkrājumiem, Finanšu nozares asociācijas (FNA) vadītājs Uldis Cērps atzina, ka tiem, kuri pensionējoties būs bez uzkrājumiem, atliks cerēt, ka “esošie strādājošie maksās esošajiem pensionāriem, bet, kā mēs zinām, esošo strādājošo procentuāli kļūst aizvien mazāk, bet pensionāru – vairāk.”

Valsts kontrole uzskata, ka izdienas pensiju reformas Saeimā būtu jāskata trijos lasījumos, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pauda Valsts kontroles pārstāvis Gatis Litvins.

Saeima ceturtdien nodeva vērtēšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likuma projektu, kas paredz pēc 2027. gada janvāra tiesnešiem un prokuroriem virs 65 gadu vecuma maksāt speciālo pensiju.

Kultūras ļaudis saņem vienas no mazākajām pensijām Latvijā un gaida šomēnes iecerēto pensiju indeksāciju, taču atzīst, ka pieaugumam vajadzēja būt lielākam. Leģendārā dziedātāja Ieva Akuratere Evijas Kalnbērzas materiālā "Kā iztikt ar pensiju" izdevumā "Privātā Dzīve" skarbi izsakās par to, kas šobrīd notiek Latvijā.

Labklājības ministrija rosinājusi grozījumus Pensiju likumā, kas skar apbedīšanas pabalstus. Kas tie ir par grozījumiem, TV24 stāstīja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

1. oktobrī tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. Uzzini, cik liela būs jaunā pensija.

Labklājības ministrija (LM) rosinājusi grozījumus likumā "Par valsts pensijām", nosakot no speciālā budžeta izmaksājamo maksimālo apbedīšanas pabalsta un pārdzīvojušā laulātā pabalsta apmēru, lai novērstu nesamērīgi lielas izmaksas ļoti lielu pensiju gadījumos, liecina LM likumprojekts.

Latvijā katru gadu rudenī - 1.oktobrī - tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. To nosaka likums "Par valsts pensijām". Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu, informē Labklājības ministrija.