Noteikta jauna kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, kā arī kārtība, kādā tiek veikta šī maksājuma uzskaite un ieturēšana.
Latvijas Bankas rīkotā pasākumā vakar tika noslaucīti putekļi gadus trīsdesmit senam plānam beidzot tomēr privatizēt valsts galvenos uzņēmumus un padarīt šo nepopulāro pasākumu populāru ar to, ka akcijas tiks pārdotas arī Latvijas iedzīvotājiem, lai vēlāk viņu vecumdienas būtu materiāli nodrošinātas ar spīti pirmā un otrā pensiju plānu izputēšanai.
Kur paliek pensijas uzkrājums cilvēkam, kurš aiziet mūžībā pirms pensijas? Šādu jautājumu raidījumā "Uz līnijas" skatītāja Vēsma uzdod Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vadītājai Egitai Garai.
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā. Kopējie pensiju 2. līmeņa uzkrājumi 2024. gada beigās sasniedza teju 9 miljardus eiro, bet dalībnieku skaits – 1,3 miljonus, skaidro bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks vakar skaidroja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem, kas ir bāzes pensijas un kāpēc tās nāksies ieviest par spīti tam, ka valsts tās nevar atļauties maksāt.
Mazliet vairāk nekā 12 tūkstoši jeb 20% no nodarbinātajiem pensionāriem nekad nav izmantojuši pensijas pārrēķina iespēju. Visticamāk tāpēc, ka cilvēki nezina par šo iespēju, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Ločmelis.
Šogad varētu tikt pieņemts lēmums par "bāzes pensiju" - regulāru ikmēneša maksājumu papildus valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensija, ko saņemtu visi vecuma pensionāri, intervijā Neatkarīgajai sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis.
Patlaban jau lielākā daļa no aptuveni 1100 pensionāru, kuriem gada sākumā tika kļūdaini aprēķinātas pensijas, jau ir saņēmuši tiem pienākošos neizmaksāto pensijas daļu, trešdien preses konferencē sacīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktora pienākumu izpildītāja Ilze Andersone.
Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) kopīgi jāpalīdz iedzīvotājiem saprast izmaiņas pensiju aprēķinos, pēc tikšanās abu iestāžu vadību pirmdien uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir uzaicinājusi uz sarunu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vadību, lai saņemtu skaidrojumu par šā gada janvārī nepareizi pārrēķinātajām pensijām daļai pensionāru, tviterī raksta Siliņa.
Aptuveni 60 pensionāriem janvārī nepareizi pārrēķināta pensija, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav nosūtījis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) pensionāru algas nodokļa grāmatiņas, vēsta "Latvijas Avīze".
Soctīklos klejo kāds stāsts, kurā teikts, ka cilvēks, kuram jau pērn novembrī vajadzēja saņemt vecuma pensiju, to saņems janvārī. Izmaksās uzreiz par visiem iekavētajiem mēnešiem, taču cilvēkam nauda dzīvošanai bija vajadzīga vakar, aizvakar... decembrī utt. Cilvēki komentāros norāda, ka šis nav unikāls gadījums. Līdzīgas situācijas piedzīvojuši arī citi. Kāpēc šāda kavēšanās, “Neatkarīgajai” skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).
Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pagājušā gada deviņos mēnešos pieaudzis par 17,4% jeb 1,225 miljardiem eiro, septembra beigās veidojot 8,285 miljardus eiro, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Bankā.
Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.
Saeima šodien trešajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par valsts pensijām, kas paredz pensiju automātisku pārrēķināšanu, ja pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas būs veiktas apdrošināšanas iemaksas.
Lai no nākamā gada pensijas indeksējamo daļas apmēru varētu paaugstināt līdz 100 procentiem no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, Saeima trešdien, 4.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus valsts pensiju likumā. Grozījumi saistīti ar 2025.gada valsts budžetu.
Latvijā pensijām tiek tērēti aptuveni 8% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Ko nogrēkojušies Latvijas pensionāri, ja viņu vidējā pensija ir četras reizes knapāka nekā dažās citās Eiropas valstīs?
Vislielākās pensijas - virs 2000 eiro mēnesī - vēlas saņemt 20% Rīgā un 18% Pierīgā dzīvojošie, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas rezultātiem.