Valsts kontrole norāda Saeimai, kā būtu jāskata izdienu pensijas reforma
Valsts kontrole uzskata, ka izdienas pensiju reformas Saeimā būtu jāskata trijos lasījumos, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pauda Valsts kontroles pārstāvis Gatis Litvins.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien skatīja izdienas pensiju reformas komisijas kompetences jomā.
Valsts kontroles pārstāvis Gatis Litvins sēdē norādīja, ka Valsts kontrole atzinīgi vērtē, ka šis jautājums ir nonācis likumdevēja darba kārtībā, jo pirms vairākiem gadiem vērsta uzmanība uz šīs sistēmas ilgtspējas riskiem. Reizē viņš norādīja, ka piedāvātās reformas nav pietiekami ambiciozas.
Valsts kontroles ieskatā, neesot pareizi, ka piedāvājums virzīts steidzamības kārtā, "sasieti" ar valsts budžeta paketi. "Mūsuprāt, šeit ir jādod iespēja plašākai diskusijai," pauda Litvins, norādot, ka ietekme uz budžetu šīm reformām esot niecīga.
Līdztekus Valsts kontrole vēlētos redzēt daudz detalizētāku aprēķinu par dažādiem variantiem, to finanšu ietekmi, lai varētu izvērtēt, kuri varianti ir labvēlīgāki valsts budžetam un šajos dienestos strādājošajiem.
Litvins arī atzīmēja, ka Valsts kontroles ieskatā būtu vērtējams jautājums par to, lai izdienas pensijas kā instruments netiktu izbeigtas, īpaši attiecībā uz iekšlietās strādājošajiem un militārpersonām.
Tam, ka šīs reformas būtu jāskata Saeimā trijos lasījumos, nevis budžeta likumu paketē, piekrita arī komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS).
Komisijas deputāti lēma konceptuāli atbalstīt grozījumus Militārā dienesta likumā, bet konceptuāli neatbalstīja grozījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā.
Kā vēstīts, grozījumi Militārā dienesta likumā paredz karavīru aktīvā militārā dienesta pildīšanai noteiktā maksimālā vecuma pakāpenisku palielināšanu, ņemot vērā karavīru dienesta pakāpju specifiku.
Kareivjiem un leitnantiem maksimālais vecums paliks bez izmaiņām. Tāpat bez izmaiņām paliks augstāko virsnieku maksimālais vecums, jo tas jau ir vienādots ar vecuma slieksni valsts vispārējās pensijas piešķiršanai - 65 gadiem. Savukārt pārējiem karavīriem maksimālais vecums dienesta pakāpē pieaugs par gadu līdz pieciem gadiem atkarībā no karavīra dienesta pakāpes.
Savukārt grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā un likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" paredz, ka ar atsevišķiem izņēmumiem iekšlietu dienestu amatpersonām izdienas pensionēšanās vecumu no 2027. gada 1. janvāra palielinās par pieciem gadiem.
Amatpersonas ar jau iegūtām tiesībām uz izdienas pensiju līdz 2027. gada 1. janvārim izdienas pensiju reforma neskars.
Arī amatpersonām, kuras līdz 2027. gada 1. janvārim būs uzkrājušas vairāk nekā 15 gadu stāžu, izdienas stāžs un izdienas pensionēšanās vecums nemainīsies. Tomēr mainīsies izdienas pensijas aprēķināšanas formula, proti, aprēķinā neņems vērā pēdējos divus mēnešus.
Amatpersonām ar desmit līdz 15 gadu stāžu, kas uzkrāts līdz 2027. gada 1. janvārim, izdienas stāžs un izdienas pensionēšanās vecums tiks pakāpeniski palielināts par pieciem gadiem - par sešiem mēnešiem gadā. Tāpat pensijas aprēķinā neņems vērā pēdējos divus darba mēnešus. Vienlaikus vēl tiek vērtēts, kuros amatos saglabāsies pensionēšanās vecums 50 gadi.
Arī amatpersonām, kuras līdz 2027. gada 1. janvārim būs uzkrājušas mazāk nekā desmit gadu stāžu, izdienas stāžs un izdienas pensionēšanās vecums tiks pakāpeniski palielināts par pieciem gadiem - par sešiem mēnešiem gadā.
Arī šīm amatpersonām mainīsies izdienas pensijas aprēķināšanas formula, proti, aprēķinā neņems vērā pēdējos divus mēnešus. Izdienas pensija tiks aprēķināta, ņemot vērā darba samaksu 120 mēnešu periodā. Izdienas pensijas minimālais un maksimālais apmērs tiks samazināts par 10%, bet par 5%, ja amatpersona atvaļināta veselības stāvokļa dēļ. Arī šajā gadījumā patlaban tiek vērtēts, kuros amatos saglabāsies pensionēšanās vecums 50 gadi.
Visbeidzot amatpersonām, kas sāks dienestu pēc 2027. gada 1. janvāra, nepieciešamais izdienas pensionēšanās vecums un arī izdienas stāžs jau no konkrētā gada būs palielināts par pieciem gadiem.
Jaunajiem nozares darbiniekiem izdienas pensija tiks aprēķināta, ņemot vērā darba samaksu 120 mēnešu periodā, bet neskaitot pēdējos divus mēnešus. Tāpat izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža. Paredzēts, ka izdienas pensiju izmaksās līdz vispārējā pensijas vecuma sasniegšanai, bet pēc tam tiks izmaksāta vecuma pensija.
