Gaidāmās pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā būs jau otrās, kurās vietējie “saimnieki” tiks ievēlēti pēc 2021. gadā īstenotās pašvaldību reformas. Laiks izvērtēt šīs reformas rezultātus.
Lai piecas valstspilsētas sāktu pilnasinīgu kopdzīvi ar piegulošajiem novadiem, ar četriem gadiem ir par maz, vajadzīgi astoņi gadi. Tā otrajā lasījumā lēmusi Saeima un pirms galīgā lasījuma arī atbildīgā komisija. Šis ir klasisks politiskas neizlēmības paraugs, jo šobrīd tāda apvienošana vispār nav pieprasīta, bet, kā rīkoties pēc daudziem gadiem, būtu loģiski lemt pēc daudziem gadiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aizdevumiem pašvaldībām prasa papildus 100 miljonus eiro, bet pašvaldību reformas rezultātu sasniegšanai - 80 miljonus eiro, informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu.
Negaidītu pavērsienu ārkārtas stāvokļa izsludināšana valstī izraisījusi arī Saeimas darbā pie administratīvi teritoriālās reformas. Visi likumprojektam iesniegtie, bet sešu dienu laikā vēl neizskatītie priekšlikumi piektdien tika atsaukti. Neatrisinot būtiskas kļūdas un trūkumus, likumprojekts tika pieņemts otrajā lasījumā. Šajā sasaukumā tā ir vēl neredzēta vienprātība starp pozīciju, opozīciju un neatkarīgajiem deputātiem.
Cerība, ka Saeima spēs uzlabot nekvalitatīvi izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas projektu, izrādījusies nepamatota. Pēc divām darbadienām un 17 stundu ilgas likumprojekta izskatīšanas tas kļuvis vēl samocītāks un neloģiskāks. Rīt likumprojekta izskatīšanu atsāks.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts, ko sabiedrība labāk atpazīst ar nosaukumu pašvaldību reforma, Saeimā apaudzis ar 335 priekšlikumiem. Pēdējās divās komisijas sēdēs, gatavojot jauno karti otrajam lasījumam, skatīts tieši Pierīgas pašvaldību izkārtojums, un, skrupulozi pieturoties pie ministrijas atsūtītā sadalījuma, koalīciju pārstāvošie deputāti izbrāķējuši arī vienu otru saprātīgu priekšlikumu.
Valkai, paliekot bez Rūjienas un Naukšēniem, pirmie gadi būtu ļoti grūti, komentējot iespējamu Rūjienas un Naukšēnu novadu pievienošanu Valmierai, nevis apvienošanu ar Valkas novadu, atzina Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Pamatojoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vēstuli, Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komiteja ir nolēmusi rīkot "faktu noskaidrošanas vizīti" Latvijā, lai gūtu padziļinātu priekšstatu par iespējamajiem Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumiem administratīvi teritoriālās reformas gaitā, informēja LPS.
Sabiedrības informēšanas pasākumiem un komunikācijai par administratīvi teritoriālās reformas norisi šogad kopumā paredzēti 220 000 eiro, informēja noskaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Lai veiksmīgi īstenotu administratīvi teritoriāli reformu, trīs gadu laikā pašvaldību autoceļu sakārtošanai vajadzētu atvēlēt 300 miljonus eiro, izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā un valsts sekretāru sanāksmē pieteiktā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projekta anotācijas.
u 86% aptaujāto Baldones novada iedzīvotāju neatbalsta novada pievienošanu citai pašvaldībai, liecina vietvaras veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti.
Plānotā administratīvi teritoriālā reforma ir vērsta pret lauku iedzīvotājiem un iztukšos novadu teritorijas, pauda apvienojamo Engures un Kandavas novadu vadītāji.
Valdības veidošana, jo īpaši nomainoties partijām, deputātiem un parādoties jauniem akcentiem programmatiskajās nostādnēs, ir daudz sarežģītāks algoritms, nekā bija iedomājies JKP līderis Jānis Bordāns, likdams priekšā partijām paša nosapņotu ministriju sadalījumu.
«Pašvaldību sadarbības teritorijas – administratīvo teritoriju grupas» – tā turpmāk jāsauc vēl neizveidotie apriņķi, un arī to ieviešanu nedrīkst dēvēt par reformu.