«Pašvaldību sadarbības teritorijas – administratīvo teritoriju grupas» – tā turpmāk jāsauc vēl neizveidotie apriņķi, un arī to ieviešanu nedrīkst dēvēt par reformu.
Taču patiesībā tā ir tā pati vecā administratīvi teritoriālā reforma, ko Latvijas valdības nekādi nespēj pabeigt.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards sācis apskaidrot pašvaldībām, kā iecerēta šī nereforma, un vienā no viņa demonstrētajiem slaidiem tomēr esot minēts, ka sadarbības teritorijas var kalpot par turpmāku pašvaldību apvienošanās modeli.
Savus iespaidus pēc prezentācijas Neatkarīgajai pastāstīja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš. Arī viņam pagaidām nav skaidrs, ar ko «pašvaldību sadarbības teritorijas - administratīvo teritoriju grupas» atšķirsies no kādreiz iecerētajiem apriņķiem. Viņš pats gan sarunā joprojām lieto ausij tīkamāko un skanīgāko apzīmējumu - apriņķis. Tomēr par tā funkcijām skaidrības nav vairāk kā 2009. gadā, kad neveiksmīgi noslēdzās iepriekšējā reforma. Iecerētajos vienādajos gabaliņos - pēc platības, iedzīvotāju skaita, iestādēm, kultūrvēsturiskajām saitēm u.c. pazīmēm - Latviju sadalīt neizdevās. Un arī no ieceres par otrā līmeņa pašvaldībām tā brīža valdība atteicās. Kas ir apriņķis jaunajā versijā? «Mēs nezinām, vai tā ir valsts pārvaldes iestāde, vai reģionālā pašvaldība, vai sabiedriska organizācija,» konstatē Pašvaldību savienības padomnieks. Neviens dokuments apspriešanai neesot saņemts, redzēti vien daži ministra rādīti slaidi.
Pašlaik Latvijā ir 119 pašvaldību - 110 novadu un deviņas republikas pilsētas. Ļoti dažādas. Tajās dzīvo no 1000 līdz 34 000 iedzīvotāju. 38 novadi Latvijā neatbilst likumā noteiktajam novadu veidošanas kritērijam - vismaz 4000 iedzīvotāju novadā. 80% iedzīvotāju dzīvo 38 pašvaldībās, bet 81 pašvaldībā 20% iedzīvotāju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsver, ka tik lielas atšķirības apgrūtina publiskās pārvaldes pilnveides procesu pēc vienotiem principiem, t.sk. kavē iespējas decentralizēt valsts pārvaldes uzdevumus un funkcijas.
Tāpēc valdība atkal ķeras klāt reformai, ko šādi saukt aizliegts, lai pašvaldību vadītāji atkal to neizgāž. Iebilžu pamatā vienmēr ir bijis viens uz tas pats arguments - pašvaldība, kuru kādai pievieno, paliek zaudētājos.
Ministrija gan apgalvo, ka šoreiz būs citādi. Sadarbības teritorijas, kas noteiktas ar likumu, ļaus izvairīties no situācijām, kad divi pagastveči savā starpā sakašķējas un atsakās runāt viens ar otru, bet cieš iedzīvotāji. VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis skaidro, ka pienākums sadarboties noteiktām pašvaldībām tiks noteikts ar likumu. Piemēram, ja vienā pašvaldībā uzņēmējs grasīsies atvērt rūpnīcu un priekšnoteikums tam būs pašvaldības būvēts ceļš, pārējām sadarbības pašvaldībām arī būs jāliek šajā projektā sava artava, jo rūpnīcas darba vietas tiks visām apkārtējām pašvaldībām. Mulsina tikai parlamentārā sekretāra piebilde, ka piespiedu kārtā sadarboties tomēr nenāksies. Formāli brīvprātīgā kārtā notika arī iepriekšējā reforma, tomēr daudzām pašvaldībām nācās apvienoties pret savu gribu, un, jāatgādina Mērsrags ar Roju pēc šādas piespiedu laulības vēlāk pat izšķīrās. Pašvaldības pašlaik visvairāk interesē, cik apriņķus ministrija nolēmusi veidot, jo sarunās figurē dažādi skaitļi no deviņiem līdz pat 29.
Latvijas stratēģiskajos dokumentos Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2020 un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030 tiek runāts par izaugsmi atbalstošām teritorijām. Tie ir deviņi nacionālas nozīmes attīstības centri - lielākās pilsētas - un 21 reģionālas nozīmes attīstības centrs.
Stratēģijā teikts: «Dažādas nozīmes attīstības centriem savstarpēji mijiedarbojoties un sadarbojoties, neatkarīgi no to administratīvās piederības vai politiskiem apsvērumiem, veidojas policentrisks, funkcionāli saistītu attīstības centru tīkls, nodrošinot daudzveidīgu un savstarpēji papildinošu infrastruktūras tīklu un pakalpojumu klāstu.»
Pašvaldību padomnieks Jānis Piešiņš stāsta, ka pašlaik Latvijā jau ir pie 30 dažādu veidu teritoriālo dalījumu - katrai ministrijai savi. Ir loģiski izveidoti - piemēram, atbilstoši dzelzceļa sliedēm vai mežu izvietojumam. Bet ir arī pilnīgi absurdi dalījumi, kas uzņēmējam Talsos liek braukāt uz Ventspili, Kuldīgu, Tukumu un Rīgu. No šāda viedokļa reforma ir iedzīvotājiem nepieciešama. Valsts institūcijām jābūt pieejamām un savstarpēji saskaņoti saprātīgi izvietotām, bet pašlaik valdot haoss. Attiecībā uz iecerēto obligātās sadarbības rāmi pašvaldības gan esot kritiski noskaņotas. Sadarbība notiekot jau pašlaik, ja vien tas ir izdevīgi.
Rīcības plānā Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijas īstenošanai uzdevums formulēts sekojoši: «Sagatavosim priekšlikumus par pašvaldību sadarbības teritoriālo ietvaru, kurā pašvaldības var sadarboties un brīvprātīgi apvienoties.» Termiņš grozījumu sagatavošanai Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ir marta beigas.