Izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalsta Administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu.

Reforma paredz 42 pašvaldību veidošanu pašreizējo 119 pašvaldību vietā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2021.gada vidū līdz ar pašvaldību vēlēšanu procesu.

Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka nav pieņemama ATR likumprojekta izskatīšana attālināti, jo līdz ar to nenotiek atbilstošas debates. Politiķis šajā jautājumā ir vērsies ar iesniegumu Eiropas Komisijā.

Gan Valainis, gan opozīcijas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) norādīja, ka likumprojekts būtu jāskata, kad Saeima atkal varēs klātienē pulcēties sēžu zālē. Valainis norādīja, ka Zaļo un zemnieku savienības frakcijas ieskatā, lai būtu iespējams likumprojektu skatīt nevis attālināti, bet ar atbilstošām debatēm, tas būtu jāskata pēc 9.jūnija, līdz kuram ir pagarināta ārkārtējā situācija.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, likumprojekts noteic administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

Likumprojekts noteic, ka Latvijas iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā.

Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās.

Paredzēts arī, ka no nākamā gada 1.jūlija pilsētas statusu iegūs Koknese un Iecava, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām kļūs no 2022.gada 1.jūlija.

Plānots, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai - regulē atsevišķs likums, kas Ministru kabinetam (MK) jāizstrādā līdz šī gada beigām. Pēc tā pieņemšanas valdībai sešu mēnešu laikā būs jāapstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plāns.

Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai paredzēts izveidot Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvos reģionus. To statusu un darbības nosacījumus plānots noteikt atsevišķā likumā, kas MK būs jāizstrādā līdz 2021.gada 1.janvārim un jāiesniedz izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts noteic, ka MK būs jāsniedz Saeimai ikgadējs ziņojums par izmaiņām sociāli ekonomiskajā situācijā pašvaldībās un to teritoriālā dalījuma vienībās, tostarp vērtējot administratīvi teritoriālās reformas ieguvumus un zaudējumus.

Paredzēts, ka 2021.gada pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās jaunajās administratīvajās teritorijās un ar jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1.jūlijā, izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunā pašvaldība būs novadā iekļauto līdzšinējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.

Likumprojekts uzliek pienākumu atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz šī gada 30.septembrim izstrādāt metodiku pašvaldībām jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai.

Paredzēts, ka valstspilsētas statuss tiks piešķirts Rīgai, Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Jelgavai, Ventspilij, Valmierai, Jēkabpilij un Ogrei. Iepriekš otrajā lasījumā šīs pilsētas tika nodēvētas par lielajām pilsētām. Kā aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumprojekta tabulā, ko skatīs Saeima, būs priekšlikums, kas paredzēs šīs pilsētas nodēvēt par valstspilsētām. Ja Saeima noraidīs šo priekšlikumu, tad šo pilsētas statuss būs lielās pilsētas.

Sākotnējā piedāvājumā līdzīgu statusu - republikas pilsēta - bija paredzēts piešķirt Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei un Rīgai. Tomēr tagad nolemts šādu augstāku statusu piešķir desmit iepriekš minētajām pilsētām.

Pretēji otrā lasījuma redakcijai, atbalstīts deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikums, kas paredz Ventspili neapvienot ar Ventspils novadu un Jelgavu neapvienot ar Jelgavas novadu. Līdz ar to, veicot ATR, Ventspils, Ventspils novads, Jelgava un Jelgavas novads katra būs atsevišķa pašvaldība. Jaunveidojamajā Jelgavas novadā būs iekļauts arī pašreizējais Ozolnieku novads.

Komisija šodien nolēma nepārbalsot iepriekš atbalstīto lēmumu, ka otrajā lasījumā atbalstītajam Ulbrokas novadam tiek mainīts nosaukums uz Ropažu novadu. Tāpat kā citos jautājumos, arī šajā gala lēmums būs jāpieņem Saeimai. Šodien nolemts arī Daugavpils novadu pārdēvēt par Augšdaugavas novadu.

Likumprojekts arī paredz, ka Varakļānu novads tiks iekļauts topošajā Madonas novadā. Iepriekš bija diskusija, vai Varakļānu novadam vajadzētu būt topošajā Madonas vai topošajā Rēzeknes novadā.

Kā pastāstīja Plešs, komisija trīs lasījumos pie likumprojekta ir strādājusi vairāk nekā 120 stundas, kopā izskatot vairāk nekā 800 priekšlikumus.

Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimai.