Parīze

15.aprīļa vakarā teju visi pasaules lielākie mediji vēstīja par Parīzes Dievmātes katedrāli, kurā izcēlies ugunsgrēks. Jau vairāku mēnešu garumā fotogrāfi iemūžina, kā teju 850 gadu senā vēstures pērle izskatās pēc nelaimes.

arīzes varasiestādes ceturtdien slēgušas vienu bērnudārzu un vienu skolu ugunsgrēkā cietušās Parīzes Dievmātes katedrāles apkaimē, bažījoties par paaugstināto svina koncentrāciju, kas konstatēta rotaļlaukumā.

Francijas parlaments otrdien pieņēmis likumu, kas paredz atjaunot ugunsgrēkā nopostīto Parīzes Dievmātes katedrāles jumtu, atstājot neizlemtu jautājumu, kā izskatīsies jaunā katedrāles smaile. Smaili, ko aprīlī iznīcināja liesmas, projektēja 19.gadsimta restaurators Ežēns Violē le Diks. Viduslaikos būvētā pirmā katedrāles smaile tika iznīcināta jau 18.gadsimtā. Francijas prezidents Emanuels Makrons un viņa vadītā partija "Republique En Marche" ("Uz priekšu, Republika!", REM) atbalstīja Parīzes Dievmātes katedrāles smailes atjaunošanu "mūsdienīgā arhitektoniskā veidolā". Taču Makrona politiskie oponenti iestājās par smailes atjaunošanu precīzi tādā veidolā, kādā tā bija pirms ugunsgrēka. Francijas parlamenta augšpalāta Senāts un apakšpalāta Nacionālā sapulce nespēja vienoties par likuma tekstu, un Nacionālā sapulce galu galā apstiprināja variantu, kurā nav noteikts, kādā arhitektūras formā atjaunošana jāveic. Tas nozīmē, ka joprojām nav skaidrs, kā izskatīsies jaunā smaile. Mērķis ir nodrošināt, lai katedrāle tiktu atjaunota "atbilstoši vietai, kādu tā ieņem cilvēku sirdīs Francijā un visā pasaulē", sacīja Francijas kultūras ministrs. Aprīlī veiktas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa francūžu vēlas katedrāles atjaunošanu precīzi tādā veidolā, kādā tā bija pirms ugunsgrēka. Parlamenta apstiprinātais likums paredz piešķirt atjaunošanai 850 miljonus eiro, ko saziedojušas privātpersonas, uzņēmumi un citi ziedotāji. Makrons vēlas, lai Parīzes Dievmātes katedrāle tiek atjaunota piecu gadu laikā, taču eksperti pauduši šaubas, vai to iespējams tik ātri izdarīt.

Francijas valsts svētki – Bastīlijas ieņemšanas diena – saistās ar notikumiem Parīzē 1789. gada 14. jūlijā. Šai dienā sacēlušies parīzieši ieņēma Bastīliju – viduslaiku cietoksni. Tas bija izšķirošais grūdiens Lielās Franču revolūcijas procesam.

Simtiem nelegālo imigrantu piektdien uz neilgu laiku ieņēma Parīzes Panteonu, pieprasot legalizēt viņu statusu. Kāds aktīvists, kas pārstāv imigrantu atbalsta organizāciju "La Chapelle Debout", pavēstīja, ka ēku pēcpusdienā ieņēmuši aptuveni 700 nelegālie imigranti un viņu atbalstītāji. Tviterī izplatīts videoieraksts, kurā redzams, kā vairāki simti cilvēku, kas sapulcējušies zem Panteona centrālā kupola, skandē: "Melnās vestes. melnās vestes!" un "Ko mēs gribam? Dokumentus!". Šādu nosaukumu, kas visai neslēpti norāda uz neseno "dzelteno vestu" protesta kustību, pieņēmusi Parīzē mītošo nelegālo imigrantu apvienība. Sākoties akcijai, no Panteona, kur apbedīti izcilākie francūži, tostarp Voltērs, Viktors Igo un Emīls Zolā, steigšus tika evakuēti tūristi. Ap Panteonu, kur bija vērojama stipra policijas klātbūtne, ārpusē pulcējās vēl vairāki simti protestētāju. "Melno vestu" izplatītajā paziņojumā teikts, ka viņi pieprasa "dokumentus un mājokli ikvienam". "Mēs vairs nevēlamies runāt ar iekšlietu ministru un viņa amatpersonām. Mēs tūlīt gribam runāt ar premjerministru Eduāru Filipu," teikts paziņojumā. Protestētāji Panteonā uzturējās vairākas stundas, kamēr policija tos mierīgi neizveda laukā pa aizmugures durvīm. "Melnās vestes" jau iepriekš rīkojušas skaļas akcijas. Jūnijā kustības aktīvisti uz neilgu laiku ieņēma Parīzē bāzētā starptautiskā uzņēmuma "Elior Group" biroju. Savukārt mēnesi iepriekš "melnās vestes" ieņēma vienu no Šarla de Golla lidostas termināļiem, protestējot pret lidsabiedrības "Air France" "kolaboracionismu", jo tā piedalās nelegālo imigrantu deportēšanā.

Sekojot vairāku citu pilsētu un nacionālo parlamentu piemēram, Parīze, kur 2015.gadā tika parakstīta vienošanās par globālās sasilšanas ierobežošanu, otrdien izsludinājusi klimata ārkārtas situāciju.

No Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai apsolītajiem simtiem miljoniem eiro reāli saziedota mazāk nekā desmitā daļa naudas, piektdien paziņoja Francijas Kultūras ministrija.

Francijas galvaspilsētā piektdien stājas spēkā būtiski ierobežojumi smēķēšanai publiskajos parkos un dārzos, paziņojusi Parīzes pašvaldība.

Ugunsgrēkā nodegušā Parīzes Dievmātes katedrāles jumta svina pārklājuma dēļ tās laukumā un tuvējās ielās krasi pieaugusi svina koncentrācija.

Sociālajos tīklos arhitekti un mākslinieki publicē savas idejas, kā varētu atjaunot ugunsgrēkā cietušo Parīzes Dievmātes katedrāli.

Parīzes policija aizliegusi "dzelteno vestu" protestus Elizejas laukos trešdien, kad tur notiks piemiņas pasākums par godu Otrā pasaules kara beigām.

Parīzē Darba svētku protesta akciju gaitā trešdien izraisījušās sadursmes, policijai pret vardarbīgiem demonstrantiem galvaspilsētas dienvidos liekot lietā asaru gāzi.

Francijas policija svētdien brīdinājusi Parīzes Dievmātes katedrāles apkaimes iedzīvotājus par iespējamo piesārņojumu ar svinu, ko varētu būt izraisījis ugunsgrēks.

Ugunsgrēka novājinātā Parīzes Dievmātes katedrāle ir tik trausla, ka var sagrūt vējā, kura ātrums pārsniedz 25 metrus sekundē, paziņojis pilsētas inženieris, vēsta laikraksts "Le Figaro".

Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbos iesaistītie strādnieki nav ievērojuši noteikumus, kas objektā aizliedz smēķēt, trešdien atzina atbildīgā uzņēmuma pārstāvis, vienlaikus noliedzot, ka pastāvētu jebkāda saistība starp šo pārkāpumu un pagājušās nedēļas postošo ugunsgrēku.

Strādnieki otrdien steidz pārsegt ugunsgrēkā cietušo Parīzes Dievmātes katedrāli pirms lietus nodara tai jaunus bojājumus. Meteorologi prognozē otrdienas vakarā Parīzē lietu un iespējams arī pērkona negaiss. Katedrāles velve, kas daļēji iebruka ugunsgrēkā, jau ugunsdzēsēju darbības rezultātā ir daļēji piepildījusies ar ūdeni. Arhitekti bažījas, ka spēcīgs lietus var izraisīt tālākus iebrukumus. Parīzes Dievmātes katedrāles galvenais arhitekts Filips Vilnēvs intervijā Francijas raidorganizācijai BFMTV sacīja, ka pārsega uzstādīšana pašreiz ir galvenā prioritāte. "Sijas ir klāt, brezents tiek vests. Alpīnisti, jo to darīs alpīnisti, un sastatnes ir gatavas," norādīja arhitekts. Katedrāles jumtu plānots pārsegt ar lielu "lietussargu", kas pasargās ēku atjaunošanas darbu laikā. Taču šī struktūra vēl nav gatava, bet lietus draudi prasa tūlītēju risinājumu. Ceturtdien Parīzē tiek prognozēts spēcīgs lietus.

Parīzē sestdien jau 23.nedēļas nogali pēc kārtas norisinās "dzelteno vestu" iknedēļas protesta akcijas, un policija aizturējusi 126 to dalībniekus, paziņojusi Francijas galvaspilsētas policijas pārvalde. Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka protestētāji izveidoja barikādes un tās aizdedzināja. Starp policiju un protestētājiem izcēlās sadursmes, un policija demonstrantu izklīdināšanai izmantoja asaru gāzi.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ziedojusi 500 000 eiro Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai.

Pirmdien teju visas pasaules medijus pāršalca ziņa par to, ka liesmas plosa 850 gadus seno Parīzes Dievmātes katedrāli. Kamēr cilvēki ziedo līdzekļus, lai vēsturisko celtni pēc iespējas ātrāk atjaunotu, tikmēr latviešu dziedātāja Linda Leen tai veltījusi emocionālus un sirsnīgus vārdus.

Katedrālē pirmdienas vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarījis plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile. Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai jau saziedots gandrīz miljards eiro un dievnama apkaimē jau darbojas celtnieki.