Piesārņojums ar svinu Parīzes Dievmātes katedrāles apkaimē nav tik nopietns, lai ēku restaurācijas laikā būtu nepieciešams aizsegt, kā tas tiek darīts, kad tiek nojauktas azbestu saturošas celtnes. Par to vakar paziņojuši Francijas galvaspilsētas mērijas pārstāvji, cenšoties kliedēt vairāku nevalstisko organizāciju un arodbiedrību paustās bažas. Tomēr 15. aprīlī notikušā ugunsgrēka seku likvidēšana ir apturēta jau vairāk nekā nedēļu, un tā atsāksies vienīgi pēc tam, kad būs izstrādāti jauni darba drošības standarti.
Aprīlī notikušā ugunsgrēka laikā izkusa aptuveni 440 tonnas svina, kas bija izmantots katedrāles jumta un smailes konstrukcijās, atgādina aģentūra Bloomberg. Jau kopš ugunsgrēka ekologi brīdinājuši, ka Sitē salā un tai tuvākajās teritorijās piesārņojums ar svinu ievērojami pārsniedz noteiktos standartus - vietām tas esot bijis gandrīz 100 reižu lielāks nekā maksimāli pieļaujamie 70 mikrogrami uz kvadrātmetru. AFP, atsaucoties uz Pasaules veselības organizācijas vēstīto, raksta, ka svina daļiņas, nonākot cilvēka organismā, atstāj iespaidu uz centrālo nervu sistēmu un nieru darbību. Šīs saindēšanās sekas ilgāku laiku var nekādi neizpausties, un saindēšanos iespējams diagnosticēt, tikai veicot speciālas analīzes (tādas tagad piedāvātas arī katedrāles apkaimē dzīvojošajiem). Lielākais saindēšanās risks ir bērniem, jo tieši viņi mēdz aizskart visdažādākos priekšmetus, bet pēc tam bāzt pirkstus mutē.
Šīs nedēļas sākumā demonstrāciju un preses konferenci laukumā pie Parīzes Dievmātes katedrāles sarīkoja aktīvisti, kuri pārstāv gan tuvējās apkaimes iedzīvotājus, gan vides aizsardzības organizācijas, gan no saindēšanās ar svinu cietušo pilsoņu asociāciju, vēsta televīzijas kompānija France 24. Viņi uzsvēruši, ka katedrāle joprojām turpina emitēt svinu saturošus putekļus, kas apdraud tuvējās apkaimes iedzīvotājus, tādēļ atjaunošanas darbu laikā visu celtni vajadzētu pārsegt ar īpašu plastikāta pārsegu, lai novērstu putekļu izplatīšanos.
Līdzīgs risinājums savulaik tika izmantots, pārbūvējot vienu no Sorbonas universitātes studentu pilsētiņām, kuras ēku celtniecībā bija izmantots cilvēku veselībai bīstamais azbests. «Tas ir vienīgais iespējamais variants. Svins, no kā bija darināts katedrāles jumts un smaile, ir pilnībā izkusis, tā putekļi nosēdušies katedrāles iekšienē, un restaurācijas darbu laikā tie izplatīsies pa visu apkārtni,» žurnālistiem sacījusi vides aizsardzības grupas Association Henri Pézerat pārstāve Annija Tebo-Monī. Viņa norādījusi, ka 15. aprīļa ugunsgrēka laikā atmosfērā varētu būt nonācis četras reizes vairāk svina, nekā parasti visā Francijā tiek emitēts gada laikā, un šāda ekoloģiska katastrofa nevar nepalikt bez sekām. AFP atgādina, ka 25. jūlijā divās skolās, kas atrodas mazāk nekā puskilometru no katedrāles, reģistrēts ievērojams svina piesārņojums - abās mācību iestādēs ir pārtrauktas vasaras nodarbības, taču līdz septembrim, kad sāksies jaunais skolas gads, tās sola attīrīt no piesārņojuma.
Vakar Parīzes mēra vietnieks Emanuels Greguārs intervijā televīzijas kompānijai LCI uzsvēris - beidzamie mērījumi liecina, ka Sitē salā un tās tuvākajā apkaimē piesārņojums ar svinu nepārsniedz normas robežas. Viņš pavēstījis, ka visas skolas un pirmsskolas iestādes pirms jaunā mācību gada sākšanās vēlreiz pārbaudīs reģionālā veselības aizsardzības aģentūra ARS, un «nekāda riska nebūs», raksta AFP. Mēra vietnieks arī centies kliedēt aktīvistu paustās bažas, sakot, ka katedrāles apklāšana ar plastikāta pārvalku, neesot nepieciešama, turklāt ko tādu būtu ļoti sarežģīti realizēt gan no tehniskā, gan finansiālā viedokļa. Tomēr jāatgādina, ka Parīzes mērijai šajā jautājumā nebūs pēdējais vārds, jo degušās katedrāles atjaunošanu par savu prioritāti pasludinājusi Francijas valdība, un tieši tā arī pieņem svarīgākos lēmumus.
Pašlaik ugunsgrēka seku novēršana iesaldēta līdz 12. augustam, raksta Bloomberg. Varasiestādēm nācies atzīt, ka piesārņojums ar svinu katedrāles iekštelpās ir tik liels, ka nepieciešami jauni drošības standarti. Darbi tiks atsākti tikai pēc tam, kad visi strādnieki būs apgādāti ar īpašiem apģērbiem un respiratoriem un kad tiks ierīkotas papildu dušas kabīnes, lai pēc darba viņi varētu kārtīgi nomazgāties. Katedrāles draudzes mācītājs Patriks Šovē intervijā radiostacijai Europe 1 sacījis, ka sakusušā svina daļas ir iesūkušās ēkas mūros un pagaidām eksperti vēl diskutē, kādā veidā tie būtu jāattīra.