Parīze

Modelis Leons Deims no Vācijas ar savu iznācienu sajūsminājis modes entuziastus Parīzes modes nedēļā Meisona Margjelas modes nama kolekcijas skatē, vēsta amerikāņu tabloīds "E! News".

Vides aktīvistu protesti sestdien Parīzē pārauguši vardarbībā, kad demonstrācijai pievienojās radikāli noskaņoti protestētāji, iesaistoties sadursmēs ar policiju.

Parīzē sestdien izvērsti stingri drošības pasākumi, lai aizsargātu vēsturiskās vietas un valdības ēkas, Francijas galvaspilsētā tā dēvētās dzelteno vestu kustības aktīvistiem, arodbiedrības un vides aizstāvjiem plānojot vairākas protesta akcijas.

Parīzes ielās tiek izvietoti tūkstošiem policistu, lai aizsargātu vēsturiskās vietas un valdības ēkas nedēļas nogalē, kad tā dēvētās dzelteno vestu kustības aktīvisti, arodbiedrības un vides aizstāvji plāno vairākas protesta akcijas.

Francijas galvaspilsētā Parīzē piektdien streiko transporta sektora darbinieki, protestējot pret valdības plāniem reformēt pensiju sistēmu. Streika dēļ pilsētā radušies sastrēgumi un daudziem parīziešiem šorīt nācies grūti nokļūt laikā darbā. No rīta pilnībā tika slēgtas desmit no 16 Parīzes metro līnijām un divas no trim lielajām reģionālā dzelzceļa līnijām. Ievērojami traucēta arī tramvaju un autobusu satiksme. Amatpersonas ziņo, ka rīta stundās sastrēgumi stiepušies kopumā 200 kilometru garumā. Transporta sektora darbinieki protestē pret prezidenta Emanuela Makrona valdības centieniem izveidot vienotu pensiju sistēmu, kas aizstātu 42 dažādās pensiju sistēmas, kas pašreiz darbojas Francijā. Francijas premjerministrs Eduārs Filips ceturtdien runā norādīja, ka reformu mērķis ir nodrošināt vienādas tiesības visiem, lai mainītu pašreizējo situāciju, kurā dažu profesiju pārstāvjiem ir izdevīgāki pensiju nosacījumi nekā citiem. Transporta sektora darbinieki bažījas, ka reformu rezultātā viņiem nāksies strādāt ilgāk līdz pensiju saņemšanai un tiks likvidētas viņu gadiem ilgās tiesības uz priekšlaicīgu pensionēšanos, kas tika piešķirtas kā kompensācija par smagajiem darba apstākļiem.

Šodien aprit tieši 75 gadi, kopš Parīzē sākās streiks, kas noveda pie Francijas galvaspilsētas atbrīvošanas no četrus gadus ilgušās nacistu okupācijas. Sabiedroto spēki, kas 1944. gada 6. jūnijā bija desantējušies Normandijā, sākotnēji neuzskatīja Parīzi par nozīmīgu uzbrukuma mērķi, tā vietā steidzoties uz austrumiem – uz Berlīni. Taču ziņas par sacelšanos lika šos plānus mainīt, un uz Parīzi tika nosūtīti diezgan nopietni britu, amerikāņu un franču spēki.

Strādnieki otrdien sākuši darbus svina aizvākšanai no Parīzes Dievmātes katedrāles apkaimes.

Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanas darbi, kas kopš jūlija ir pārtraukti, varētu tikt atsākti 19.augustā, piektdien paziņoja valdības amatpersona.

Piesārņojums ar svinu Parīzes Dievmātes katedrāles apkaimē nav tik nopietns, lai ēku restaurācijas laikā būtu nepieciešams aizsegt, kā tas tiek darīts, kad tiek nojauktas azbestu saturošas celtnes. Par to vakar paziņojuši Francijas galvaspilsētas mērijas pārstāvji, cenšoties kliedēt vairāku nevalstisko organizāciju un arodbiedrību paustās bažas. Tomēr 15. aprīlī notikušā ugunsgrēka seku likvidēšana ir apturēta jau vairāk nekā nedēļu, un tā atsāksies vienīgi pēc tam, kad būs izstrādāti jauni darba drošības standarti.

Vides aktīvistu grupas un viena no Francijas lielākajām arodbiedrībām pirmdien aicināja izveidot vairogu un veikt citus drošības pasākumus, lai garantētu, ka piesārņojuma Parīzes Dievmātes katedrālē novēršanas darbos strādnieki un apkaimes iedzīvotāji netiek pakļauti nedrošam svina līmenim.

15.aprīļa vakarā teju visi pasaules lielākie mediji vēstīja par Parīzes Dievmātes katedrāli, kurā izcēlies ugunsgrēks. Jau vairāku mēnešu garumā fotogrāfi iemūžina, kā teju 850 gadu senā vēstures pērle izskatās pēc nelaimes.

arīzes varasiestādes ceturtdien slēgušas vienu bērnudārzu un vienu skolu ugunsgrēkā cietušās Parīzes Dievmātes katedrāles apkaimē, bažījoties par paaugstināto svina koncentrāciju, kas konstatēta rotaļlaukumā.

Francijas parlaments otrdien pieņēmis likumu, kas paredz atjaunot ugunsgrēkā nopostīto Parīzes Dievmātes katedrāles jumtu, atstājot neizlemtu jautājumu, kā izskatīsies jaunā katedrāles smaile. Smaili, ko aprīlī iznīcināja liesmas, projektēja 19.gadsimta restaurators Ežēns Violē le Diks. Viduslaikos būvētā pirmā katedrāles smaile tika iznīcināta jau 18.gadsimtā. Francijas prezidents Emanuels Makrons un viņa vadītā partija "Republique En Marche" ("Uz priekšu, Republika!", REM) atbalstīja Parīzes Dievmātes katedrāles smailes atjaunošanu "mūsdienīgā arhitektoniskā veidolā". Taču Makrona politiskie oponenti iestājās par smailes atjaunošanu precīzi tādā veidolā, kādā tā bija pirms ugunsgrēka. Francijas parlamenta augšpalāta Senāts un apakšpalāta Nacionālā sapulce nespēja vienoties par likuma tekstu, un Nacionālā sapulce galu galā apstiprināja variantu, kurā nav noteikts, kādā arhitektūras formā atjaunošana jāveic. Tas nozīmē, ka joprojām nav skaidrs, kā izskatīsies jaunā smaile. Mērķis ir nodrošināt, lai katedrāle tiktu atjaunota "atbilstoši vietai, kādu tā ieņem cilvēku sirdīs Francijā un visā pasaulē", sacīja Francijas kultūras ministrs. Aprīlī veiktas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa francūžu vēlas katedrāles atjaunošanu precīzi tādā veidolā, kādā tā bija pirms ugunsgrēka. Parlamenta apstiprinātais likums paredz piešķirt atjaunošanai 850 miljonus eiro, ko saziedojušas privātpersonas, uzņēmumi un citi ziedotāji. Makrons vēlas, lai Parīzes Dievmātes katedrāle tiek atjaunota piecu gadu laikā, taču eksperti pauduši šaubas, vai to iespējams tik ātri izdarīt.

Francijas valsts svētki – Bastīlijas ieņemšanas diena – saistās ar notikumiem Parīzē 1789. gada 14. jūlijā. Šai dienā sacēlušies parīzieši ieņēma Bastīliju – viduslaiku cietoksni. Tas bija izšķirošais grūdiens Lielās Franču revolūcijas procesam.

Simtiem nelegālo imigrantu piektdien uz neilgu laiku ieņēma Parīzes Panteonu, pieprasot legalizēt viņu statusu. Kāds aktīvists, kas pārstāv imigrantu atbalsta organizāciju "La Chapelle Debout", pavēstīja, ka ēku pēcpusdienā ieņēmuši aptuveni 700 nelegālie imigranti un viņu atbalstītāji. Tviterī izplatīts videoieraksts, kurā redzams, kā vairāki simti cilvēku, kas sapulcējušies zem Panteona centrālā kupola, skandē: "Melnās vestes. melnās vestes!" un "Ko mēs gribam? Dokumentus!". Šādu nosaukumu, kas visai neslēpti norāda uz neseno "dzelteno vestu" protesta kustību, pieņēmusi Parīzē mītošo nelegālo imigrantu apvienība. Sākoties akcijai, no Panteona, kur apbedīti izcilākie francūži, tostarp Voltērs, Viktors Igo un Emīls Zolā, steigšus tika evakuēti tūristi. Ap Panteonu, kur bija vērojama stipra policijas klātbūtne, ārpusē pulcējās vēl vairāki simti protestētāju. "Melno vestu" izplatītajā paziņojumā teikts, ka viņi pieprasa "dokumentus un mājokli ikvienam". "Mēs vairs nevēlamies runāt ar iekšlietu ministru un viņa amatpersonām. Mēs tūlīt gribam runāt ar premjerministru Eduāru Filipu," teikts paziņojumā. Protestētāji Panteonā uzturējās vairākas stundas, kamēr policija tos mierīgi neizveda laukā pa aizmugures durvīm. "Melnās vestes" jau iepriekš rīkojušas skaļas akcijas. Jūnijā kustības aktīvisti uz neilgu laiku ieņēma Parīzē bāzētā starptautiskā uzņēmuma "Elior Group" biroju. Savukārt mēnesi iepriekš "melnās vestes" ieņēma vienu no Šarla de Golla lidostas termināļiem, protestējot pret lidsabiedrības "Air France" "kolaboracionismu", jo tā piedalās nelegālo imigrantu deportēšanā.

Sekojot vairāku citu pilsētu un nacionālo parlamentu piemēram, Parīze, kur 2015.gadā tika parakstīta vienošanās par globālās sasilšanas ierobežošanu, otrdien izsludinājusi klimata ārkārtas situāciju.

No Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai apsolītajiem simtiem miljoniem eiro reāli saziedota mazāk nekā desmitā daļa naudas, piektdien paziņoja Francijas Kultūras ministrija.

Francijas galvaspilsētā piektdien stājas spēkā būtiski ierobežojumi smēķēšanai publiskajos parkos un dārzos, paziņojusi Parīzes pašvaldība.

Ugunsgrēkā nodegušā Parīzes Dievmātes katedrāles jumta svina pārklājuma dēļ tās laukumā un tuvējās ielās krasi pieaugusi svina koncentrācija.

Sociālajos tīklos arhitekti un mākslinieki publicē savas idejas, kā varētu atjaunot ugunsgrēkā cietušo Parīzes Dievmātes katedrāli.