Svina koncentrācijas dēļ atliktā Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošana atsāksies augusta vidū

© AP / Scanpix / LETA

Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanas darbi, kas kopš jūlija ir pārtraukti, varētu tikt atsākti 19.augustā, piektdien paziņoja valdības amatpersona.

Atjaunošanas darbi jūlijā tika apturēti sakarā ar bažām, ka strādnieki varētu saindēties ar svinu, kas aprīlī izkusa katedrāles ugunsgrēkā.

Pārbaudēs ir konstatēta bīstami augsta svina koncentrācija gan katedrālē, gan apkārtējās skolās un citās ēkās, izraisot bažas, ka strādnieki un iedzīvotāji varētu saindēties ar toksisko metālu.

Parīzes Dievmātes katedrālē 15.aprīļa vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarīja plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcināja jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Ugunsgrēkā izkusa arī 300 tonnas jumta un torņa celtniecībā izmantotā svina. Vēji izplatīja svina daļiņas katedrāles apkārtnē.

Varas iestādes, kas vairākas nedēļas bija noliegušas jebkādas saindēšanās riskus, jūlija beigās atzina, ka pretsaindēšanās pasākumi bijuši nepietiekami. Viens bērnudārzs un viena skola katedrāles apkaimē tika slēgti pēc paaugstinātas svina koncentrācijas konstatēšanas rotaļlaukumā.

Amatpersonas steidzās īstenot stingrākus drošības pasākumus strādniekiem katedrālē, kā arī izmantot jaunas metodes skolu rotaļlaukumu attīrīšanā no svina nogulsnēm.

Parīzes prefekts Mišels Kado atļaus atsākt darbus, "kad būs garantija, ka ir īstenoti jauni [drošības] pasākumi", paziņoja viņa birojs.

Amatpersonas sākotnēji bija paziņojušas, ka atjaunošanas darbi varētu tikt atsākti nākamnedēļ, bet tagad tie ir atlikti uz 19.augustu.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".

Svarīgākais