Parādnieki un alimentu maksātāji nu var atviegloti uzelpot – turpmāk katru mēnesi viņiem būs jāmaksā mazāk. Cerībā izvilināt parādniekus no ēnu ekonomikas, kuri bailēs no trūkuma slēpuši savus patiesos ienākumus, ieviesta jauna parādu piedziņas kārtība. Tā būtiski samazinās ieturējumus no parādnieku darba algas un pielīdzināmiem maksājumiem, kā arī ļaus parādniekiem saglabāt lielāku ienākumu daļu. Vienlaikus tā paildzinās parāda atmaksas ilgumu, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
TV "XTV" raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu" juriste, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas biedre Guntra Vīksna skaidro likuma izmaiņas, kas būtiski ietekmēs lielu daļu parādnieku.
Valdošā koalīcija gatavo piedāvājumu valstij parādā palikušajiem cilvēkiem, ka atlaidīs daļu no valsts uzliktajiem maksājumiem tiem, kuri sāks strādāt par legālu un pie tam par lielu algu.
Šī gada sākumā nodokļu parādi un pašu uzņēmumu atsevišķos gadījumos deklarētās parādsaistības reģistrētas kopumā vairāk nekā 51,6 tūkstošiem juridisko personu. Salīdzinot ar situāciju pērnā gada janvārī un šī gada sākumā, uzņēmumu - parādnieku skaits gada griezumā pieaudzis par 15,9%, savukārt, analizējot pēc kopējā nodokļu un pašu uzņēmumu deklarēto parādsaistību apjoma, - par 46%, liecina atvērto datu platformas “Okredo” apkopotā informācija.
Latvijas iedzīvotāji jau ilgstoši visnegatīvāk vērtē parādniekus, kas labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, savukārt vislielākā tolerance nemainīgi tiek izrādīta pret nodokļu, nodevu un administratīvo naudas sodu nemaksātājiem. Tomēr pēdējo gadu laikā nedaudz ir mazinājies uzturlīdzekļu parādnieku negatīvais vērtējums, bet nodokļu un nodevu nemaksātājus iedzīvotāji ir sākuši nedaudz vairāk nosodīt, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.
Pagājušajā apkures sezonā parādnieku, kas nebija norēķinājušies par saņemto siltumu, skaits nepalielinājās, bet par nākamo sezonu ir bažas, pauž Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.
2020. gada parādu statistika un piespiedu izpildei iesniegto dokumentu skaits liecina, ka pandēmijas laikā parādnieku skaits un parādu apjoms ir nedaudz samazinājies, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.
Covid-19 pandēmijas izplatības seku mazināšanai piešķirtie vienreizējie pabalsti 500 un 200 eiro apmērā vairākas reizes ir kāpinājuši parādnieku aktivitāti, kā arī interesi sazināties ar saviem tiesu izpildītājiem, lai precizētu kontā saglabājamo naudas līdzekļu apmēru.
Interese no parādnieku puses saistībā ar Covid-19 vienreizējo ģimenes pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu ir milzīga, sacīja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) pārstāve Baiba Litvina.
Šīs ārkārtējās situācijas laikā nav neviena likuma, kas sargātu parādnieku no parādu piedzinēju bardzības. Šādas likuma normas tika pieņemtas pērn pavasarī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Taču vasarā šīs likuma normas zaudēja spēku, bet jaunajā likumā nekas līdzīgs vairs nav iestrādāts. Vienlaikus parādu piedzinēji atzīst, ka pēdējā pusgada laikā Latvijā pieaudzis pieprasījums pēc parādu piedziņas, kas liecina, ka parādi vairojas.
Ministru kabinets šodien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto septiņu likumprojektu paketi, ar kuru plānots nodrošināt iespēju fiziskām personām, kurām ir zemi ienākumi un neliels parādsaistību apmērs, noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām.
Pacientu parādi slimnīcām ar katru gadu pieaug, un šobrīd par ārstēšanos slimnīcā nav norēķinājušies apmēram 10% pacientu. Ir arī tādi parādi, kas krājas gadiem, piemēram, Rīgā kāds parādnieks slimnīcā nonācis 90 reizes, un katru reizi ir saņēmis palīdzību, jo to atteikt mediķi nedrīkst, svētdien vēsta raidījums „LNT Ziņas sešos".
Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kas labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem un nesamaksā kompensāciju cietušajiem krimināllietā. Savukārt vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījuma centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.
Vairāk nekā 100 tūkstoši nekustamo īpašumu īpašnieku Latvijas deviņās lielākajās pilsētās nav varējuši norēķināties par nekustamā īpašuma nodokli. Kopumā viņi pašvaldībai ir palikuši parādā vairāk nekā 26 miljonus eiro.
Šogad Uzturlīdzekļu garantiju fonds (UGF) tā dēvēto alimentu parādnieku vietā no valsts naudas maksā par 21,34 eiro (15 latiem) lielākus ikmēneša uzturlīdzekļus bērniem. Pašlaik no valsts maka uzturamo bērnu skaits ir nostabilizējies, tāpat kā summas, ko Latvija katru gadu maksā tiem vecākiem, kuri vieni audzina savus bērnus. Piemēram, šā gada aprīlī UGF administrācija maksāja uzturlīdzekļus 27 432 parādnieku vietā, bet kopš gada sākumā – četros mēnešos – Latvijas budžets parādnieku bērnus uzturējis ar kopumā gandrīz 7 miljoniem eiro.
Lai savlaicīgi informētu dzīvokļu īpašniekus par situāciju, kāda daudzdzīvokļu mājai ir norēķinos par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" turpmāk regulāri izvietos informāciju mājaslapas sadaļā "Informācija par kavētajiem maksājumiem", aģentūru LETA informēja uzņēmuma preses sekretārs Arturs Mucenieks.
Atļauja pa tiešo norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī gada garumā maksāt izlīdzināto maksājumu par apkuri ir uzskatāma par labu mēģinājumu atvieglot iedzīvotāju katastrofālo nespēju apmaksāt komunālos pakalpojumus.
Kopš Rīgā paplašināts to cilvēku loks, kuriem tagad pienākas dzīvokļa pabalsts, pašvaldības Labklājības departamentā prognozē, ka šomēnes pabalsta saņēmēju būs vēl vairāk.
Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" tuvāko divu gadu laikā iecerējis panākt situāciju, kad parādu piedziņa tiek sākta, ja parāda summa ir sasniegusi 500 latu vai arī klients sešus mēnešus nav veicis uzņēmuma apsaimniekotā mājokļa rēķinu apmaksu pilnīgi vai daļējā apmērā.