Kurās nozarēs ir vislielākie nodokļu parādi?

© f64.lv, Toms Urbelionis

Šī gada sākumā nodokļu parādi un pašu uzņēmumu atsevišķos gadījumos deklarētās parādsaistības reģistrētas kopumā vairāk nekā 51,6 tūkstošiem juridisko personu. Salīdzinot ar situāciju pērnā gada janvārī un šī gada sākumā, uzņēmumu - parādnieku skaits gada griezumā pieaudzis par 15,9%, savukārt, analizējot pēc kopējā nodokļu un pašu uzņēmumu deklarēto parādsaistību apjoma, - par 46%, liecina atvērto datu platformas “Okredo” apkopotā informācija.

Visvairāk parādnieku, analizējot pēc juridisko personu - parādnieku skaita, šī gada sākumā bija vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā - 16,4%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - 8,42%, būvniecībā - 7,8%, apstrādes rūpniecībā - 6,98%, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē - 5,27%.

Savukārt pēc kopējā parādu apjoma vissliktākā situācija bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, apstrādes rūpniecības, būvniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.

“Uzņēmumu darbību šī brīža situācijā ietekmē izejvielu, transporta, ražošanas un citu izmaksu pieaugums, kā arī mainīgā eksporta un noieta situācija. Uzņēmums, kas vēl pirms mēneša veiksmīgi darbojies, finanšu grūtībās var nonākt strauji. Taču nodokļu parādu esamība ir tikai viens no trauksmes zvaniem uzņēmuma partneriem, lai sevi laikus pasargātu. Par negatīvām tendencēm var liecināt arī darbinieku skaita izmaiņas, informācija par jaunām tiesvedībām un uzņēmuma saistība ar citām ekonomiski neaktīvām juridiskajām personām. Lielākā daļa šo datu, kas var liecināt par uzņēmuma nonākšanu finanšu grūtībās, ir publiski pieejami,” saka atvērto datu platformas “Okredo” vadītāja Gerda Jurkoniene.

Vislielākais parādnieku skaita pieaugums šī gada janvārī, salīdzinot ar situāciju pirms gada, ir reģistrēts elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, kur juridisko personu - parādnieku skaits pieaudzis par 37,3%, kam seko ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (+32,3%), ūdensapgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozare (+23,5%), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (+17,8), kā arī būvniecības nozare(+15,2%).

Tikmēr rekordiste kopējā parādu apjoma pieauguma ziņā ir ūdensapgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozare, kur šī gada janvārī, salīdzinot ar situāciju pirms gada, nodokļu un citu pašu uzņēmumu publiskoto parādsaistību apjoms pieaudzis par rekordaugstajiem 3281%. Liels parādu apjoma pieaugums reģistrēts arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu (+179%), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (+171%), citu NACE klasifikācijā neiekļautu pakalpojumu (+160%), operāciju ar nekustamo īpašumu (+105%) un elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē (+80%).

Latvijā

Valdība ir apstiprinājusi jauno zāļu uzcenojuma modeli, kuram teorētiski vajadzētu samazināt recepšu zāļu cenas. Tas stāsies spēkā 1. janvārī. Priecāties pāragri. Tā kā konkurence farmācijas tirgū netiek veicināta, diezin vai aptiekās cenas medikamentiem samazināsies – iespējams, tās kļūs vēl lielākas.

Svarīgākais