Šīs ārkārtējās situācijas laikā nav neviena likuma, kas sargātu parādnieku no parādu piedzinēju bardzības. Šādas likuma normas tika pieņemtas pērn pavasarī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Taču vasarā šīs likuma normas zaudēja spēku, bet jaunajā likumā nekas līdzīgs vairs nav iestrādāts. Vienlaikus parādu piedzinēji atzīst, ka pēdējā pusgada laikā Latvijā pieaudzis pieprasījums pēc parādu piedziņas, kas liecina, ka parādi vairojas.
2020. gadā saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju tika veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas patērētājiem varēja palīdzēt gadījumā, ja bija radušās finansiālas grūtības izpildīt savas saistības - apmaksāt rēķinus, veikt kredītmaksājumus un tamlīdzīgi. Likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” noteica, ka periodā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim patērētāju kreditēšanas līgumos paredzētie nokavējuma procenti aizstājami ar nokavējuma procentu apmēru 6% gadā no kavētā pamatsummas maksājuma. Sākot ar 2020. gada 22. martu parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējam un jebkuram komersantam (kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs, pārdevējs, pakalpojumu sniedzējs, telekomunikāciju, apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs u.c.), kurš ir tiesiskās attiecībās ar parādnieku un kuram ir tiesības prasīt parāda samaksu, uzsākot veikt parāda ārpustiesas atgūšanu, bija pienākums nodrošināt patērētājam tiesības 60 dienu laikā izteikt rakstveida iebildumus pret parāda esamību, tā apmēru un samaksas termiņu. Šajā laikā nedrīkstēja veikt darbības, kas varēja radīt nelabvēlīgas sekas, piemēram, iekļaut informāciju par parādnieku un tā parādu parādvēstures datubāzē vai palielināt parāda atgūšanas izdevumus.
Likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” zaudējis spēku. Tā vietā ir stājies “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums”, kurā vairs nav paredzēta nekāda pretimnākšana parādniekiem.
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Agnese Tauriņa Neatkarīgajai apstiprina, ka šajā ārkārtējā situācijā nekas līdzīgs nav spēkā. Joprojām ir spēkā PTAC aicinājums komersantiem izrādīt pretimnākšanu finanšu grūtībās nonākušiem patērētājiem, pievērst pastiprinātu uzmanību īstenotajai komercpraksei un samazināt reklāmu aktivitātes, ko PTAC izplatīja 2020. gada 19. martā.
Līdz ar kopējo ekonomisko nestabilitāti un pandēmijas ierobežošanai ieviestajiem drošības pasākumiem pieprasījums pēc parādu piedziņas pakalpojumiem pēdējā pusgada laikā palielinājies par 7,3%
, liecina uzņēmuma “Jurists ABC” apkopotā informācija.
Visbiežāk rēķinu apmaksas kavējumi pēdējā pusgada laikā tiek novēroti būvniecības un vairumtirdzniecības nozarē, ko SIA “Verdikts” skaidro gan ar lielu pēcapmaksas rēķinu īpatsvaru, gan jomas problemātiku kopumā. Tāpat grūtības pildīt savas saistības pret citiem uzņēmumiem arvien pieaugot arī HoReCa jeb viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas sektoram, kā arī biroju, veikalu un auto nomas nozares uzņēmumiem. Tas saskan arī ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par uzņēmēju noskaņojumu jeb konfidences rādītājiem, kas 2020. gada izskaņā ar negatīvu zīmi bijuši tieši būvniecībā, rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā. Šobrīd “Verdiktā” ir 827 aktīvas tiesvedības.
Līguma neesamība ar preces vai pakalpojuma saņēmēju, nepietiekama kredītrisku analīze, uzņēmuma iekšējo procedūru nepilnības un novēlota parāda piedziņas procesa uzsākšana ir biežākie iemesli, kas kavē no parādnieka atgūt naudu neapmaksāta rēķina gadījumā. “Visievainojamākajā situācijā mēdz būt mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nav iekšējo vadlīniju un resursu, lai pret nemaksātājiem efektīvi cīnītos. Piemēram, nav atbildīgā cilvēka vai atbilstošu zināšanu. Tādējādi biežākie jautājumi, ko no uzņēmumiem saņemam, ir tieši par to, kā pareizi rīkoties neapmaksāta rēķina gadījumā. Parādu atguvi bieži kavē tas, ka starp abām pusēm nav noslēgts sadarbības līgums, kas regulē gan sadarbības principus, gan rēķinu apmaksas nosacījumus. Tāpat mēdz būt gadījumi, kad dokumentus parādnieka uzņēmumā parakstījis darbinieks, kuram nemaz nav šādu tiesību. Šādā situācijā bez pieredzes juridisku jautājumu risināšanā iztikt ir grūti,” teic uzņēmuma “Verdikts” direktors Jānis Kursišs.
Nespējot ar parādnieku vienoties par saistību izpildi, uzņēmēji Latvijā parādu piedziņas uzņēmumos vēršas tikai vidēji sešus mēnešus vēlāk, kas ir novēloti un samazina parāda atguves iespēju. Visbiežāk iemesls tam ir nevēlēšanās sabojāt attiecības ar klientu un cerība uz godprātīgu rīcību, saka “Verdikts” pārstāvis.
“Sākt darbu pie neapmaksāta rēķina atguves var jebkurā brīdī, līdz nav iestājies parāda noilgums, kas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem komersantiem ir trīs gadi. Tomēr divus līdz trīs gadus vecu parādu atgūt ir grūtāk. Ja rēķins nav apmaksāts, pirmais solis ir sazināties un atgādināt. Taču, ja lietu neizdodas atrisināt aptuveni trīs mēnešu laikā, parādu atgūšanā būtu ir jāpiesaista palīdzība - kavējuma termiņam pieaugot, samazinās ne vien iespēja parādu atgūt, bet arī pieaug tiesvedības nepieciešamības risks. Mūsu novērojumi un apkopotā statistika liecina, ka inkaso process ir visefektīvākais, to uzsākot vidēji 60 dienu laikā kopš kavējuma konstatēšanas,” skaidro Jānis Kursišs.
Kopējais iedzīvotāju parāda apjoms kredītiestādēm ir sasniedzis 1,4 miljardus eiro, liecina AS “Kredītinformācijas birojs” dati. Lielākais parādnieku skaits ir vecuma grupā no 31 līdz 50 gadiem: puse šīs grupas pārstāvju (51%) kavē kādu no kredītiestādes līgumiem, 49% šīs grupas pārstāvju ir arī kāds kavēts rēķins.
“Visvairāk parādu ir ekonomiski aktīvajā grupā, turklāt līdzīgs parādnieku skaits ar kavētiem kredītiestāžu līgumiem un rēķiniem liecina, ka tie varētu būt vieni un tie paši cilvēki. Vienai personai bieži vien ir vairāki aizņēmumi pie dažādiem aizdevējiem, un šie ir tikai privātpersonu aktīvie līgumi ar lielākajām finanšu iestādēm - bankām, līzinga devējiem, patēriņa kreditētājiem. KIB datu bāzē tiek reģistrēti arī privātpersonu nenomaksātie rēķini pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem - apsaimniekotājiem, elektroenerģijas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kā arī nodokļu parādi un parādi ārpus tiesas parādu piedziņas uzņēmumiem. Šādu parādnieku kopskaits šobrīd ir 222 tūkstoši, un kopējā parādu summa sasniegusi 167,7 miljonus eiro“, uzsver “Kredītinformācijas biroja” valdes loceklis Intars Miķelsons.
Trešdaļai aktīvo aizņēmēju (35%) ir E un D līmeņa kredītreitings, kas klasificējas, kā ļoti slikts (sarkanā zona) un slikts (oranžā zona). “Tas nozīmē, ka aizdevējiem ir zemas prognozes atgūt šos aizdevumus. A klases kredītreitings (zaļā zona) šobrīd ir vien 29% aktīvo aizņēmēju, vēl 10% ir C klase jeb dzeltenā zona,” secina “Kredītinformācijas biroja” pārstāvis.
