Aptauja: Sabiedrībā sarucis nosodījums pret uzturlīdzekļu parādniekiem

Latvijas iedzīvotāji jau ilgstoši visnegatīvāk vērtē parādniekus, kas labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, savukārt vislielākā tolerance nemainīgi tiek izrādīta pret nodokļu, nodevu un administratīvo naudas sodu nemaksātājiem. Tomēr pēdējo gadu laikā nedaudz ir mazinājies uzturlīdzekļu parādnieku negatīvais vērtējums, bet nodokļu un nodevu nemaksātājus iedzīvotāji ir sākuši nedaudz vairāk nosodīt, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.

Aptauja: sabiedrībā nedaudz sarūk nosodījums pret uzturlīdzekļu parādniekiem un samazinās tolerance pret nodokļu nemaksātājiem Latvijas iedzīvotāji jau ilgstoši visnegatīvāk vērtē parādniekus, kas labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, savukārt vislielākā tolerance nemainīgi tiek izrādīta pret nodokļu, nodevu un administratīvo naudas sodu nemaksātājiem. Tomēr pēdējo gadu laikā nedaudz ir mazinājies uzturlīdzekļu parādnieku negatīvais vērtējums, bet nodokļu un nodevu nemaksātājus iedzīvotāji ir sākuši nedaudz vairāk nosodīt, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja. 2022. gada pētījumā secināts, ka 74% aptaujāto ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi vērtē cilvēkus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem. Tas ir samazinājums par diviem procentpunktiem, salīdzinot ar 2019. gada rezultātiem, kad ļoti negatīvu vai drīzāk negatīvu attieksmi pauda 76% iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2018. gada aptaujas rezultātiem tas ir samazinājums jau par trīs procentpunktiem (77%). Tāpat kā iepriekš, salīdzinoši negatīvāk uzturlīdzekļu nemaksātājus vērtē sievietes - ļoti negatīvs vērtējums ir 63% sieviešu un 53% vīriešu. Uzturlīdzekļu nemaksātāji jau ilgstoši ir sabiedrībā kopumā visvairāk nosodītā parādnieku grupa, taču pilnīgi pretēja situācija vēsturiski ir novērojama attieksmē pret nodokļu un nodevu nemaksātājiem. Pret šiem parādniekiem sabiedrībā valda lielāka tolerance. Tikai 54% respondentu ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi vērtē nodokļu un nodevu parādniekus. Tomēr 2018. gadā veiktajā aptaujā negatīva vai drīzāk negatīva attieksme bija tikai 50%. Izmaiņas ir arī neitrāla viedokļa paudējos, kur vērojams samazinājums no 31% (2018. gads) līdz 27% (2022. gads). “Aptaujas rezultāti pierāda, ka nemainīgi augstāko nosodījumu saņem parādnieki, kam ir neizpildītas privātās saistības, piemēram, uzturlīdzekļu nemaksātāji, kā arī parādnieki, kuri nesedz pašu nodarītā kaitējuma izdevumus, piemēram, nozieguma dēļ nodarītiem veselības bojājumiem. Nedaudz ir palielinājies negatīvais vērtējums pret nodokļu un nodevu nemaksātājiem, kas varētu liecināt par sabiedrības kopējo izpratni, ka tas nav tikai virtuāls parāds valstij, bet ir visu nodokļu maksātāju līdzekļi, kas netiek atgūti,” atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka. Nemainīgi negatīvi iedzīvotāji vērtē arī parādniekus, kas labprātīgi nesamaksā kompensāciju cietušajiem krimināllietā, piemēram, par nozieguma rezultātā radušos sakropļojumu, citu veselības bojājumu vai personai iestājušos nāvi (73%). Tāpat visai negatīvi tiek vērtēti parādnieki, kas labprātīgi nemaksā fizisku personu prasījumus par saistību izpildi civillietās, piemēram, darbinieku prasījumus par darba samaksas piedziņu (61%). Salīdzinoši mazāk negatīva attieksme iedzīvotājiem ir pret administratīvo pārkāpuma sodu nemaksāšanu, 25% to vērtē kā ļoti negatīvu, bet 33% kā drīzāk negatīvu. Diezgan mērena attieksme ir arī pret parādniekiem, kas labprātīgi nemaksā juridisku personu prasījumus par saistību izpildi civillietās, piemēram, par preces piegādi vai par pielīgtās summas piedziņu - tikai 28% iedzīvotāju ir ļoti negatīva un 32% drīzāk negatīva attieksme. Iedzīvotāju aptauju 2022. gada jūnijā veica pētījumu centrs SKDS pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes iniciatīvas. Tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja tika veikta trešo gadu, lai noskaidrotu iedzīvotāju uzskatus dažādos ar parādu piedziņu un saistību izpildi saistītos jautājumos. Iepriekš līdzīgas aptaujas tika veiktas 2018. un 2019. gadā.