Palestīna

Iemūžināta vārdu apmaiņa starp palestīniešu vīrieti un Izraēlas karavīru pēc tam, kad Izraēla izdevusi pavēli slēgt kādu palestīniešu skolu.

Ebreju kolonistiem Rietumkrastā apmētājot kādu automašīnu ar akmeņiem, nogalināta palestīniešu sieviete, sestdien ziņo palestīniešu mediķi.

Kolumbija ir atzinusi Palestīnu par neatkarīgu valsti dažas dienas pirms jaunā Kolumbijas prezidenta Ivana Dukes inaugurācijas, teikts trešdien publicētā Kolumbijas Ārlietu ministrijas vēstulē.

Palestīniešu protesti pret ASV vēstniecības Izraēlā pārcelšanu uz Jeruzalemi pārauguši masveida vardarbībā starp aktīvistiem un armiju.

ASV nobloķējušas kopīga ANO Drošības padomes paziņojuma pieņemšanu, kurā aicināts veikt neatkarīgu izmeklēšanu par asiņaino vardarbību, kas pirmdien notika uz Izraēlas un Gazas joslas robežas, diplomāts pavēstīja ziņu aģentūrai DPA.

Jeruzalemē pirmdien ceremonijā ar 800 viesu piedalīšanos tiks atklāta ASV vēstniecība, kas līdz šim atradās Telavivā. Palestīnieši pret vēstniecības pārcelšanu rīkos protestus Izraēlas okupētajās Rietumkrasta teritorijās un Gazas joslā. Vēstniecības ēka Jeruzalemē atradīsies ASV konsulāta kompleksā. Kā paskaidroja ASV Valsts departamenta amatpersona, tas būs pagaidu birojs vēstniekam Deividam Frīdmenam un viņa darbiniekiem, kamēr ASV nebūs uzbūvējušas pastāvīgu vēstniecības kompleksu. Paredzams, ka šis process ilgs vairākus gadus. Jaunās vēstniecības atklāšanu apmeklēs ASV valsts sekretāra vietnieks Džons Salivans, kurš vadīs Savienoto Valstu delegāciju, pavēstījis Baltais nams.

Pie Gazas joslas un Izraēlas robežas atkal izcēlušies protesti, kuros dzīvību zaudējuši divi palestīnieši un vairāk nekā 20 cilvēki ievainoti, piektdien paziņojusi palestīniešu mediķi.

Izraēlā un Palestīnā atrados tieši tajās dienās, kad no Izraēlas armijnieku lodēm Gazas sektora robežjoslā krita 17 palestīniešu.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņojis, ka palestīnieši ir izrādījuši necieņu Savienotajām Valstīm, un viņš aizturēs palīdzībai palestīniešiem paredzētos miljonus dolāru, līdz viņi piekritīs iesaistīties ASV organizētās miera sarunā.

ASV ir samazinājušas savu finansiālo ieguldījumu ANO aģentūrā, kas palīdz palestīniešu bēgļiem, un iesaldējušas 65 miljonus dolāru no šiem līdzekļiem, līdz šajā aģentūrā tiks veiktas reformas, otrdien paziņoja ASV Valsts departaments.

Islāma valstu samits trešdien atzinis Jeruzalemi par "Palestīnas galvaspilsētu", vēsta Turcijas ziņu aģentūra "Anadolu".

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans trešdien aicinājis pasauli atzīt okupēto Austrumjeruzalemi par "Palestīnas galvaspilsētu".

Ceturtdien, 7.decembrī, Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā noticis incidents, kas iespējams saistāms ar Donalda Trampa veikto paziņojumu par Jeruzalemi.

Starp Izraēlas policiju un palestīniešu protestētājiem ceturtdien pie svētvietām Jeruzalemes vecpilsētā izcēlušās sadursmes.

Palestīniešu islāma tiesu priekšsēdētājs svētdien saviem tiesnešiem aizliedza ramadāna laikā šķirt laulības, bažījoties, ka mēnesi ilgais gavēnis var izraisīt neapdomīgus vārdus, kas vēlāk būs jānožēlo.

ASV Baltā nama administrācija otrdien norādīja, ka vairs neuzstās uz divu valstu risinājumu konfliktam starp Izraēlu un palestīniešiem, un tas nozīmē vairākus gadu desmitus īstenotas politikas maiņu.

Palestīnas islāmistu grupējums "Hamas" uzņēmies atbildību par pirmdien notikušajiem sprādzieniem Jeruzalemē, vēsta BBC.

Eiropas Parlaments (EP) trešdien ar ievērojamu balsu pārsvaru "principā" atbalstīja Palestīnas valsts atzīšanu.

Francijas parlamentā notikušais balsojums par Palestīnas valstiskuma atzīšanu, lai gan ir simbolisks un juridiski nesaistošs, tomēr apliecina – Eiropā valda aizvien lielāka neapmierinātība ar to, ka Tuvo Austrumu problēmas neizdodas atrisināt sarunu ceļā. Tomēr ar šādiem balsojumiem panākt, lai Palestīna patiešām kļūtu par reālu valsti, nebūs iespējams, turklāt Francija riskē ar to, ka radīsies vēl lielāka spriedze attiecībās starp lielajām ebreju un musulmaņu kopienām, kas dzīvo šajā valstī.

Zviedrijas jaunā centriski kreisā valdība atzīs Palestīnas valsti, piektdien pavēstīja premjerministrs Stēfans Levēns. Zviedrija Eiropas lielo valstu vidū būs pirmā, kas spērusi šādu soli, vēsta aģentūra Reuters.