Lietuvas robežsargi netālu no Latvijas - Lietuvas robežas atraduši divus Otrā pasaules kara laika artilērijas lādiņus. Sprāgstvielas atrastas mežā Zarasu rajonā, ziņo “lrytas.lt”.
Pēc ilguma un apmēra Otrā pasaules kara Eiropas sadaļai kaut cik līdzīgais Krievijas iebrukums Ukrainā aktualizē notikumus pirms 80 gadiem, kad tagadējās Krievijas priekšteces Padomijas karaspēks gatavojās jau trešo reizi šķērsot Latvijas Republikas robežas.
Otrā pasaules kara mistērija par to, kas notika ar Somijas pasažieru lidmašīnu pēc tam, kad to virs Baltijas jūras notrieca padomju bumbvedēji, beidzot būs atrisināta pēc vairāk nekā astoņiem gadu desmitiem.
8. maijā Eiropā atzīmē Otrā pasaules kara Eiropā beigu dienu. Politiķi piedalās dažādos pasākumos, noliek ziedus, noliec galvas bojā gājušo piemiņai un atkārto standarta frāzes par kara nežēlību un tā atkārtošanās nepieļaujamību. To pašu dara arī mūsu politiķi, taču visām viņu darbībām un vārdiem cauri vijas zināms neīstums. Kāpēc?
Lielbritānijas izlūkdienesti ziņo, ka 2023. gada beigās Krievijas politiķi nākuši klajā ar paziņojumu par Staļina laikā no 1943. līdz 1945. gadam izveidotā “SMERSH” atdzimšanu, raksta dialog.ua.
Veltīgi nacistiskās Vācijas propaganda pirms tieši 80 gadiem centās iestāstīt sev un pasaulei, ka vāciešu uzbrukums Maskavai notiek vienlaicīgi ar Japānas iebrukumu Sibīrijā.
Kultūras ministrija (KM) plāno tērēt 20 000 eiro gadā sabiedrības izglītošanai par ebreju holokausta notikumiem Otrā pasaules kara laikā, tostarp par Rīgas geto izveidi.
Valsts prezidents Egils Levits, 8. maijā noliekot vainagu Rīgas Brāļu kapos un godinot Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņu, norādīja: “Latvija nepiedalījās Otrajā pasaules karā, tas mums bija svešs karš,” un turpināja: “Diemžēl mēs atceramies arī to, ka Latvijā viena okupācijas vara līdz ar kara beigām tika nomainīta pret otru.”
Vācieši jūt pateicību par nacistu sakāvi, ar kuru pirms 75 gadiem Eiropā beidzās Otrais pasaules karš, piektdien ceremonijā Berlīnē sacīja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.
Saeima ceturtdien, 7.maijā, pieņēma lēmumu par Otrā pasaules kara beigu 75.gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē. Tajā uzsvērts, ka Eiropa nevar būt vienota, kamēr tās vēsturiskā atmiņa ir sašķelta, un paustas bažas par Krievijas centieniem revidēt Otrā pasaules kara vēsturi.
Vēsturisko faktu sagrozīšana par Otrā pasaules kara izcelšanos un tā noslēgumā veikto Eiropas sadalīšanu uzskatāma par nožēlojamu vēstures falsificēšanu, kā arī par tiesiski iedibinātās un šobrīd pastāvošās starptautiskās kārtības graušanas mēģinājumu, kopīgā paziņojumā norādījuši Baltijas valstu prezidenti.
Koalīcijas partneri apņēmušies parakstīt partiju apvienības "Jaunā vienotība" sagatavoto Saeimas paziņojuma projektu par Latvijas okupāciju un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņamamību, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes atzina politiķi.
Polijas parlamenta apakšnams ceturtdien nosodīja Krievijas provokatīvos un nepatiesos komentārus, kas tiek pausti centienos daļu atbildības par Otrā pasaules kara izraisīšanu novelt uz Poliju.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka Eiropas Savienības (ES) nostāja jautājumā par tā dēvēto Molotova-Ribentropa paktu, ir "nekaunīgi meli".
Polijas prezidents Andžejs Duda svētdien Otrā pasaules kara sākuma 80.gadadienas piemiņas ceremonijā Varšavā nosodīja mūsdienu Krievijas imperiālistiskās tieksmes.
Šodien, kad tiks pieminēta 80.gadskārta kopš Otrā pasaules kara sākuma, daļa pasaules lielāko laikrakstu iznāk ar īpašu pielikumu, kas satur vēsturiskos 1939.gada avīžu virsrakstus, kā arī vēsturnieku, intelektuāļu un viedokļu līderu rakstus, kuri stāstīs par postošo karu no Polijas viedokļa.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi lietu par Otrā pasaules kara gados Vācijas okupētajā Krievijas teritorijā notikušo mierīgo iedzīvotāju nogalināšanu, kurā esot piedalījušies Vācijas pusē karojušie soda ekspedīcijas dalībnieki no Latvijas, pavēstīja komitejas amatpersonas.