Okupācija

Pēc tam, kad 2022. gadā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoli, pilsēta tika sagrauta drupās. Vietējie iedzīvotāji, kuru mājas tika izpostītas, ir spiesti dzīvot nabadzībā, neskatoties uz Krievijas varas solījumiem. Nopostīto māju vietā uzceltās jaunbūves tiek pārdotas, nevis nodotas bez maksas, raksta dialog.ua.

Vēstures avotu izpēte apliecina viena leģionāra atmiņu stāstu, ka “mēs, viens vads latviešu karavīru, cīnījāmies ar koncentrētu 8. gvardes strēlnieku divīziju, kas uzbruka Barkavai dienvidaustrumiem, gandrīz vienlaikus uzbruka arī pienākošās 7. un 119. gvardes strēlnieku divīzijas no dienvidiem, no Barkavas muižas puses.” Kaujā krituši trīs leģionāri, bet padomju karavīru apbedījuma vietā Barkavā uzrādīti 667 kritušie.

Pēc ilguma un apmēra Otrā pasaules kara Eiropas sadaļai kaut cik līdzīgais Krievijas iebrukums Ukrainā aktualizē notikumus pirms 80 gadiem, kad tagadējās Krievijas priekšteces Padomijas karaspēks gatavojās jau trešo reizi šķērsot Latvijas Republikas robežas.

Daugavpils pilsētas svētku laikā ar video starpniecību uzstājies arī krievu komiķis Denis Dorohovs, kurš iepriekš paudis atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā, vēstīja Latvijas Televīzija (LTV).

Eiropas Savienība (ES) varētu vienoties, ka Krievijas prezidenta "vēlēšanas" uz laiku okupētajās teritorijās Ukrainā nav likumīgas, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Ukrainas Drošības dienests vāc pierādījumus pret "Krimas jaunatnes politiķu komitejas" vadītāju un līdzdibinātāju Aniju Grigorjanu. Tiek ziņots, ka viņa publiski mudina Krimas skolēnus gatavoties karam pret Ukrainu un iestāties Krievijas militārajās skolās, raksta tv3.lt.

Krievijas administrācija Mariupolē uzsāki jaunu māju celtniecību kauju laikā iznīcināto un nojaukto māju vietā - taču mājas tiek celtas ar mainītām adresēm, un tajās esošie dzīvokļi tiek pārdoti jauniem iedzīvotājiem, vēsta dialog.ua.

Pagājušajā nedēļā atklātībā nonākušie Krievijas dokumenti par ietekmes izvēršanu Baltijas valstīs liecina, ka Kremļa mērķi Latvijā bijuši tālejošāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Tajos faktiski paredzēta Latvijas “lienošā okupācija” jeb politisku savienību izveide ar Krieviju.

"Slepkavu slavinošiem pieminekļiem nav vietas Latvijā", Ogrē izvietoti plakāti, kas pauž viedokli par okupācijas laika pieminekļiem.

Latvijas okupācijas pirmo gadadienu 1941. gada 17. jūnijā okupanti svinēja, apjūsmojot Latvijā iebraukušos, t.i., iebrukušos Padomju armijas tankus, nevis sociālistisko revolūciju. Tieši šiem tankiem veltītu rīmju slīpēšana bija sākusies jau 1940. gadā un turpinājās arī pēc padomju tanku atgriešanās Latvijā 1944./1945. gadā.

2020. gada jūlijā aprit ne tikai apaļi 80 gadi kopš Latvijas Republikas okupācijas, bet arī 40 gadi, kopš okupanti nosvinēja šo savu sasniegumu ar vislielāko vērienu Latvijas PSR pastāvēšanas laikā.

Igaunijas Ārlietu ministrija ceturtdien izsaukusi Krievijas vēstnieku saistībā ar centieniem attaisnot padomju okupāciju.

Krievijas vēstniecība Latvijā norādījusi, ka Latvija leģitīmi iestājusies Padomju Sociālistisko Republiku savienībā (PSRS), savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauž nožēlu par vēstures falsifikāciju.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins rakstā, kas ceturtdien publicēts ASV žurnāla "The National Interest" portālā, aizstāv Padomju Savienības lomu Otrajā pasaules karā un Baltijas valstu okupāciju.

“Koba (Staļins) pieņēma galīgo lēmumu par Lietuvu un par Baltiju. Teica, gribi vai negribi, bet vajag sovjetizēt. Man atkal daudz darba. Īpaši Latvijā un Igaunijā ir apmetušies daudzi baltgvardi, un arī vietējo neliešu pietiek. Atstāt nevar. Arī nāksies pārvietot. Taču to vajag izdarīt akurāti, ne uzreiz. (..) Tā ka vispirms izpētīsim, pēc tam izlemsim,” savā dienasgrāmatā 1940.gada 15.jūnijā rakstīja PSRS iekšlietu tautas komisārs Lavrentijs Berija, kad bija atgriezies no sapulces Kremlī. Tajā dienā Staļins pielika punktu pārdomām par Baltijas valstu okupāciju. 17.jūnijs iezīmēja traģēdijas sākumu, pēc gada – 14.jūnijā, - traģēdija turpinājās ar vēl lielāku atvēzienu.

Latvijas Okupācijas muzejā viesojās Uldis Danbergs no Talsu novada Laucienes pagasta, lai svinīgā sarīkojumā dāvinātu muzejam unikālas atmiņu burtnīcas, kurās viņš apraksta sešarpus savas dzīves gadus, ko pavadīja ieslodzījumā Sibīrijā.

Saeima šodien pieņēma paziņojumu par Latvijas okupāciju un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību.

Uzskatu, ka ir svarīgi īsā komentārā pateikt savas un citu domas par Latvijas okupācijas izpētes biedrību (LOIB), kura tika reģistrēta Latvijas Uzņēmumu reģistrā 3. novembrī pirms desmit gadiem. Ja kāds vēlas iepazīties ar LOIB paveikto, ar to, kā notiek biedrības starptautiska līmeņa sadarbība, kā izvērsusies sadarbība ar Latvijas valsts un NVO institūcijām, atveriet biedrības mājaslapu loib.lv.

Pieminot pirms 75 gadiem notikušo Rīgas "atbrīvošanu" no vācu okupācijas, kas Latvijai gan nozīmēja nonākšanu citā - padomju varas - okupācijā, ap 150 cilvēku svētdien nolika ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā.

Latvijas Ārlietu ministrijai nav pieņemama 13.oktobrī Maskavā plānotā svētku uguņošana, kas tiek veltīta padomju karaspēka Rīgas "atbrīvošanai" no vācu okupācijas. Latvijai un pārējām Baltijas valstīm šī "atbrīvošana" nozīmēja vēl vienu gandrīz 50 gadu ilgu okupācijas periodu.