notāri

Krimināllietu, kurā par bezdarbību un dienesta viltojumu apsūdzēta notāre Inga Muciņa, bet par krāpšanas mēģinājumu apsūdzētas trīs privātpersonas, Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā plāno turpināt skatīt 7.novembrī plkst.9, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Latvijas Republikas Satversme aizsargā cilvēka īpašuma tiesības, un ikvienam ir pienākums atturēties no otra īpašuma aizskaršanas. Taču gadu no gada atrodas negodprātīgi cilvēki, kuri, izmantojot robus nekustamo īpašumu darījumu normatīvajā regulējumā, ignorē līdzcilvēku īpašuma tiesības, ar viltu izkrāpj zemi un ēkas.

Situācija. Trīs bērni – divi brāļi un māsa pirms 15 gadiem mantoja saimniecību, kuru līdz tam uzturēja vecāki kopā ar vienu no brāļiem, kurš tajā joprojām dzīvo ar ģimeni un uzskata par savām mājām. Lai nerastos nesaskaņas, viņš no abiem pārējiem mantiniekiem nopirka viņu daļas īpašumā, lai gan visu, kas tajā bija iekopts, bija finansējis tieši viņš kopā ar vecākiem. Pārējo mantinieku daļu iegāde izmaksāja prāvu summu, jo abi prasīja tirgus cenu. Nesen remonta laikā, demontējot vecās mēbeles, atradās mātes rakstīts testaments, kurā viņa visu īpašumu bija novēlējusi tam dēlam, kurš tagad tajā arī saimnieko…

Visbiežāk cilvēki izdod pilnvaru kādai citai personai pārstāvēt savas intereses, ja plānotā darījuma vai lēmuma pieņemšanas laikā nav Latvijā, ja nav vēlēšanās pašam ar konkrēto jautājumu nodarboties vai ir pārliecība, ka kāds cits to izdarīs labāk, kā arī tad, ja savu interešu pārstāvība jāuztic profesionālim, piemēram, valsts iestādēs vai tiesas procesā. Tā liecina Latvijas zvērinātu notāru novērojumi, katru gadu sagatavojot ap 40 000 dažādu pilnvaru.

Gandrīz 40% Latvijā strādājošo notāru kaut reizi pēdējo divu gadu laikā savā praksē ir pieredzējuši gadījumus, kuros cilvēki ir saskārušies ar krāpniecību – bijuši apdraudēti vai reāli zaudējuši īpašumu vai mantu, tai skaitā naudu. Gan Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP), gan Valsts policijas (VP) pieredze liecina, ka mūsdienās noziegumu forma un saturs mainās, turklāt mainījies arī cietušo personu profils.

Zvērināta notāre, kas praktizē Rīgā, atklājusi shēmu, kurā kāda persona apkrāpj cilvēkus, apsolot aizdot naudu un iekasējot maksu it kā par līguma noformēšanai nepieciešamajiem izdevumiem pie notāra, informē Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) pārstāve Vija Piziča.

Zvērināta notāre, kas praktizē Rīgā, atklājusi shēmu, kurā kāda persona apkrāpj cilvēkus, apsolot aizdot naudu un iekasējot maksu it kā par līguma noformēšanai nepieciešamajiem izdevumiem pie notāra. Kā stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece, tā ir pavisam jauna pieeja – norādīt kāda konkrēta notāra vārdu un viņa prakses adresi kā darījuma noslēgšanas vietu, maldīgi liekot otrai pusei domāt par notāra klātbūtni līguma sastādīšanā un darījuma konsultēšanā, tādējādi radot papildu uzticamības faktoru.

Sabiedrībā veidojas izpratne par to, ka cilvēks pats ir atbildīgs par savu dzīvi un lēmumiem, saka Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotājdirektore Vija Piziča, komentējot faktu, ka trīs gadu laikā divas reizes palielinājies pie notāriem taisīto testamentu skaits.

Šogad Notāru dienās, kas notiek 1. un 2. martā, notāri bez maksas dosies vairāk nekā 70 mājas vizītēs visā Latvijā pie cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav varējuši nokārtot juridiskas formalitātes.

Notāru dienās 1. un 2. martā notāri bez maksas konsultēs savos birojos un publiski plaši pieejamā vietā tāpat kā iepriekšējos gados, bet šogad notāri dosies mājas vizītēs pie sociāli mazāk aizsargātiem cilvēkiem, kuri neprot vai dažādu iemeslu dēļ nespēj nokārtot juridiskus jautājumus.

Kopš 2011. gada 1. februāra zvērinātiem notāriem ir atļauts šķirt laulību, bet no 2017. gada rudens bija plānots, ka notāri varētu arī reģistrēt laulību. Tomēr vakardienas balsojums Saeimā bija pārliecinoši noraidošs. Šķirt drīkst, bet reģistrēt laulību – ne. Igaunija ir Latvijai priekšā, tur notāri drīkst reģistrēt laulību.

Jau kopš pašiem pirmsākumiem, kad parādījās iecere atļaut reģistrēt laulības arī pie zverinātiem notāriem, šī ideja tika vērtēta ļoti neviennozīmīgi gan no ekspertu, gan politiķu puses. Un arī šodien parlaments pirmajā lasījumā minēto piedāvājumu neatbalstīja.

Notāri tiešām gatavojas laulāt, bet Tieslietu ministrijā (TM) vēl nevar prognozēt, kad likumprojekts stāsies spēkā. Iespējams, šogad tas nenotiks. Notāri ar šādu iniciatīvu vēlas piedāvāt lielāku privātās dzīves neaizskaramību un plašāku informāciju par laulāto tiesībām un pienākumiem. Notāri par baltu velti laulību nenoslēgs, un šis pakalpojums, visticamāk, būs ievērojami dārgāks par lētāko dzimtsarakstu nodaļās piedāvāto laulības reģistrāciju.

Valdība šodien Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra amatā apstiprināja UR galvenā valsts notāra vietnieci funkciju jautājumos Gunu Paideri. Paidere jaunajā amatā stāsies ar 1.augustu.

Nākamās nedēļas sākumā, 7. un 8. martā, notiks ikgadējās Notāru dienas, kad Latvijas zvērināti notāri iedzīvotājiem sniegs juridiskās konsultācijas bez maksas.

Neatkarīgās rīcībā nonākusi Latvijas Zvērinātu notāru padomes vēstule tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, kurā noraidīta publiski izskanējusī informācija par nu jau bijušās padomes priekšsēdētājas Ilzes Pilsētnieces atrašanos interešu konfliktā. Vēstulei pievienots arī detalizēts izteikto apsūdzību juridisks atspēkojums.

Latvijas Zvērinātu notāru padome šonedēļ pieņēmusi līdzšinējās padomes priekšsēdētājas Ilzes Pilsētnieces demisiju. Savu vēlmi atstāt amatu Ilze Pilsētniece pamato ar nesen TV3 raidījumā izskanējušo pārmetumu iespējamo kaitējumu notāru uzticamībai un padomes turpmākajam darbam. Līdz 17. decembrim, kad ārkārtas kopsapulcē tiks ievēlēts jauns priekšsēdētājs, padomes vadītāja pienākumus pildīs līdzšinējā priekšsēdētāja vietniece Sandra Jakušenoka.

Bezstrīdus gadījumos laulību varētu šķirt ne vien tiesa – kā tas ir šobrīd -, bet arī zvērināts notārs. To nosaka iecerētās izmaiņas vairākos likumos.

Ministru kabineta komiteja šodien akceptēja virkni grozījumu projektu dažādos likumos, lai atslogotu tiesas no tām neraksturīgajiem pienākumiem, tostarp arī laulību bezstrīdus šķiršanas funkcijām.

Iespēju Notāru dienu ietvaros par velti saņemt notāra juridisko palīdzību un uzzināt juridisku jautājumu nianses izmantoja vairāk nekā 6 000 cilvēku visā Latvijā. Šogad vairāk nekā puse Notāru dienu apmeklētāju interesējās par jautājumiem, kas saistīti ar īpašuma dokumentu sakārtošanu. Aktuāli bijuši arī privātie aizdevumi un laulību līgumi.