Saeima pagaidām nav gatava atļaut laulāties pie notāriem

Jau kopš pašiem pirmsākumiem, kad parādījās iecere atļaut reģistrēt laulības arī pie zverinātiem notāriem, šī ideja tika vērtēta ļoti neviennozīmīgi gan no ekspertu, gan politiķu puses. Un arī šodien parlaments pirmajā lasījumā minēto piedāvājumu neatbalstīja.

Tieslietu ministrija norāda, ka laulību reģistrācijas funkcijas nodošana arī zvērinātiem notāriem veicinās laulību noslēgšanu. Tas tiek pamatots ar dažādām aptaujām un masu saziņas līdzekļos izskanējušajiem viedokļiem. Tieslietu ministrija un zvērināti notāri atsaucas arī uz to, ka līdzīgs regulējums veiksmīgi darbojas arī Igaunijā kopš 2010. gada. Tāpat Tieslietu ministrija un zvērināti notāri uzsver, ka jaunā kārtība dos iespēju laulātajiem jau laulību noslēgšanas procesā saņemt konsultāciju par laulāto mantisko attiecību jautājumiem, kā arī nepieciešamības gadījumā laulāto mantiskās attiecības nokārtot vienlaicīgi ar laulības noslēgšanu.Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība norādīja uz to, ka jau šobrīd personas var noslēgt laulību jebkurā dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka. Tāpat Latvijas Pašvaldību savienība norādīja, ka pašvaldības ir ieguldījušas finanšu līdzekļus laulības telpu veidošanā un darbinieku apmācībā.

Savukārt Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācija vērsa uzmanību uz to, ka jau šobrīd laulību var noslēgt ar svinīgu ceremoniju vai attiecīgi bez ceremonijas. No tā ir arī atkarīga samaksa par šo te procedūru. Tāpat arī dzimtsarakstu nodaļas norādīja uz to, ka līdz šim ir tikušas galā ar šo funkciju un ka jau šobrīd personas, kas vēlas reģistrēt laulību, var vērsties pie Dzimtsarakstu nodaļas, kas nodrošina vienkāršu un lietišķu laulības reģistrēšanu un, viņuprāt, tātad iesaistīt notārus šajā procesā nav nepieciešams.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks parlamenta debatēs uzsvēra: "Jaunā kārtība būtu svarīga cilvēku kategorijai, kuri veic saimniecisko darbību. Nereti varam dzirdēt par situācijām, kad viena laulātā biznesa neveiksmes dēļ visu mantu var pazaudēt arī otrs laulātais, kopīgo mantu, kas ir iegūta laulības laikā. Līdz ar to cilvēki tīri savas nezināšanas dēļ var nokļūt diezgan neapskaužamā situācijā un šādos gadījumos notārs ar savām zināšanām var vienlaicīgi ar laulības noslēgšanu arī sniegt kvalificētu konsultāciju par to, kā noregulēt šīs te mantiskās attiecības," klāstīja politiķis. "Otrā cilvēka kategorija, kam šis varētu būt interesanti, ir cilvēki, kuriem tā vairs nav pirmā laulība vai cilvēki, kas ir ilgstoši dzīvojuši kopdzīvē bez laulības noslēgšanas, iespējams, jau ir bērni kopīgi, ir kopīgi īpašumi vai atsevišķi īpašumi un viņiem daudz svarīgāk ir šīs attiecības noformēt juridiski un arī iegūt juridisko jautājumu noregulējumu gan par attiecībām ar bērniem, gan par īpašumiem, gan citiem jautājumiem. Tas nekādā gadījumā neizslēdz laulības emocionālo nozīmi, taču ir cilvēku grupas, kuriem šī emocionālā nozīme jau ir pagātnē un šajā brīdī, slēdzot laulību kā juridisku aktu, ir svarīgi tieši tie saimnieciskie jautājumi."

Uzklausot visus argumentus, Saeima šodien pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Civillikumā, ar kuriem bija iecerēts noteikt, ka no 2017.gada rudens reģistrēt laulību varētu arī pie zvērināta notāra. Tāpat šodien parlamentā tika noraidīti saistītie grozījumi Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā.

Noraidītā likumprojekta redakcija paredzēja - ja personas vēlētos laulāties pie zvērināta notāra, iesniegumu par laulības noslēgšanu notārs sagatavotu notariālā akta formā, to iereģistrētu aktu un apliecinājumu reģistrā, kā arī laulības reģistrācijas lietu reģistrā.

Notāram, pirms sagatavot notariālo aktu par laulības noslēgšanu, būtu jāpārliecinās, vai nepastāv šķēršļi tās noslēgšanai, un jāizskaidro personām, kuras vēlas laulāties, notariālā akta saturs, nozīme un tiesiskās sekas. Savukārt personām būtu jāapliecina, ka ir sapratušas akta saturu, nozīmi un ka tas atbilst viņu gribai. Notārs to apliecinātu un iereģistrētu attiecīgajā reģistrā, kā arī ar atbilstošu ierakstu papildinātu arī laulības reģistrācijas lietu reģistru.

Zvērināti notāri pilnībā būtu atbildīgi par laulības reģistrācijas procesu - notāri paši veiktu ierakstus civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmā, nevis sūtītu ziņas dzimtsarakstu nodaļai, kā tas patlaban jādara garīdzniekam, ja personas laulājas, piemēram, baznīcā.

Tāpat ar grozījumiem bija plānots atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas laikā - līgava vai līgavainis uz laulību reģistrāciju varētu pieaicināt vienu vai divus pilngadīgus lieciniekus un liecinieku neesamība nebūtu šķērslis laulības noslēgšanai. Likumprojekta autori norādīja, ka prasībai pēc divu liecinieku obligātas klātbūtnes vairs neesot juridiska pienesuma un tā vairāk vērtējama kā vēsturiska tradīcija.