Par valsts galveno notāri apstiprina Gunu Paideri

© Publicitātes foto

Valdība šodien Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra amatā apstiprināja UR galvenā valsts notāra vietnieci funkciju jautājumos Gunu Paideri. Paidere jaunajā amatā stāsies ar 1.augustu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) ir gandarīts, ka UR galveno valsts notāru ir izdevies atrast pašā iestādē, norādot, ka "Paideres pieredze un kompetence spēs nodrošināt iestādes darba nepārtrauktību un tā kvalitatīvu attīstību sabiedrības interesēs".

"Esmu pārliecināts, ka Paidere ir piemērota kandidatūra, kas UR veidos kā mūsdienīgu iestādi, godprātīgi pildot galvenā valsts notāra amata pienākumus un nepieļaujot formālu pieeju darbam. Tas palīdzēs mūsu uzņēmējiem izveidot savu uzņēmējdarbību uz drošiem pamatiem," uzskata tieslietu ministrs.

Kā norādīts rīkojuma anotācijā, lai nodrošinātu UR uzdevumu efektīvu un pienācīgu izpildi, tieslietu ministrs virza apstiprināšanai valdībā Paideres kandidatūru pārcelšanai no UR galvenā valsts notāra vietnieka funkciju jautājumos amata UR galvenā valsts notāra amatā.

Paideres CV liecina, ka viņa savu darbu UR sākusi 2007.gadā, savukārt UR galvenā valsts notāra vietnieces amatu funkciju jautājumos viņa ieņem kopš 2010.gada. Viņa ir ieguvusi juristes izglītību biznesa augstskolā "Turība", iegūstot gan profesionālo bakalaura, gan profesionālo maģistra grādu.

Kā ziņots, no 10.maija Ringolds Balodis pārtrauca veikt UR galvenā valsts notāra amata pienākumus.

Valsts civildienesta likums nosaka, ka tieslietu ministrs pēc izvirzītās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā padotības iestādes vadītāju termiņā uz pieciem gadiem.

UR ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas Latvijā reģistrē uzņēmumus, komersantus, to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības.

UR reģistrē arī masu informācijas līdzekļus, biedrības un nodibinājumus, komercķīlas, izšķirošās ietekmes, laulību, publiskās un privātās partnerības līgumus, politiskās partijas, šķīrējtiesas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un to iestādes, kā arī maksātnespējas procesus.