Pēc sievietes nāves krāpnieki vilto dokumentus un piesavinās ģimenes māju

Latvijas Republikas Satversme aizsargā cilvēka īpašuma tiesības, un ikvienam ir pienākums atturēties no otra īpašuma aizskaršanas. Taču gadu no gada atrodas negodprātīgi cilvēki, kuri, izmantojot robus nekustamo īpašumu darījumu normatīvajā regulējumā, ignorē līdzcilvēku īpašuma tiesības, ar viltu izkrāpj zemi un ēkas.

Zaudēt īpašumu cilvēkam nozīmē zaudēt pamatu zem kājām. Bieži tā tiek zaudēta arī uzticība valstij, jo cilvēks jūt netaisnību un pārmet valstij, ka tā nav izveidojusi mehānismu viņa īpašuma tiesību aizsardzībai. Lūk, vēl viens reāls stāsts, kas nonācis Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) redzeslokā un aktualizē nepieciešamību pēc izmaiņām likumā.

2020. gada novembris. Notāru birojā ierodas jauns puisis ar trikotāžas bereti galvā. Georgs* vēlas uzsākt mantojuma lietu. Sarunā ar notāru noskaidrojas, ka māte mirusi pirms pusotra gada; ka jāmanto vectēva būvētā māja. Tēvs jau sen kā miris; Georgs esot vienīgais bērns. Ātrāk mantojuma lietu nav uzsācis, jo tas nav bijis aktuāli. Tagad situācija mainījusies.

Ģimenes vajadzībām uz parāda iegādāts dzīvoklis, pirms diviem mēnešiem piedzimis otrais bērns, un esot skaidrs, ka neviens mājā dzīvot nevēlas, tādēļ nolemts to pārdot, lai atdotu parādu un izveidotu drošības spilvenu, jo darbs tūrisma nozarē Covid-19 dēļ kļuvis nestabils.

Dažas nedēļas vēlāk viss sagriežas kājām gaisā. Georgu sazvana mammas kaimiņiene, kura uztraukti stāsta, ka pie mājas notiek rosība. Tiek lauztas vaļā mājas durvis, un viens no “lauzējiem” sakot, ka šo īpašumu ir nopircis. Mamma māju esot pārdevusi neilgi pirms nāves.

Georgs ir šokā, sieva uztraukta, bērni raud. Ģimene ir apjukusi - ar mammu attiecības bijušas labas. Par pārdošanu viņa neko nav bildusi, un arī nauda mammai pēkšņi nebija parādījusies.

Nākamajā rītā Georgs dodas uz policiju. Izmeklēšanā, kura ilga vairākus mēnešus, noskaidrojās, ka visi dokumenti - līgums, mammas un notāra paraksts, notāra zīmogs - ir viltoti. Viltojumi uztaisīti pēc mammas nāves, līgumā uzrakstot vajadzīgo pārdošanas datumu. Krāpnieki izmantoja likumīgu iespēju - paši uzrakstīja gan pirkuma līgumu, gan nostiprinājuma lūgumu. Uz abiem dokumentiem bija viltots mammas un notāra paraksts, kā arī notāra zīmogs. Mūsdienu apstākļos tas ir vienkārši. Tālāk sekoja dokumentu iesniegšana Zemesgrāmatā, un jau pēc dažām dienām īpašums pārreģistrēts pilnīgi svešam cilvēkam, pēc tam vairākkārt pārdots citiem, kuri par krāpšanos neko nezināja. Tiesvedība par īpašuma atgūšanu joprojām turpinās.

Šī ir reālas ģimenes traģēdija, un tā nebūt nav vienīgā. Lai pasargātu citas ģimenes no šausmām, kad tiek izkrāpts īpašums, Notāru padome ir apkopojusi tipiskākos krāpšanas gadījumus grāmatā, ko nākamnedēļ, 2. martā, Notāru dienu ietvaros nodos Saeimas deputātu rokās. Šie gadījumi uzskatāmi parāda - šī brīža likums ļauj ļaundariem apkrāpt cilvēkus, tādēļ izmaiņas likumā jāveic nekavējoties.

*Notikums balstīts reālā notikumā. Vārds mainīts.