Neatkarīgās rīcībā nonākusi Latvijas Zvērinātu notāru padomes vēstule tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, kurā noraidīta publiski izskanējusī informācija par nu jau bijušās padomes priekšsēdētājas Ilzes Pilsētnieces atrašanos interešu konfliktā. Vēstulei pievienots arī detalizēts izteikto apsūdzību juridisks atspēkojums.
TV3 raidījumā Nekā personīga 7. novembrī demonstrēja sižetu par tolaik vēl amatā esošās Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājas I. Pilsētnieces veiktajām it kā pretlikumīgajām darbībām, palīdzot un veicinot kļūt par pilntiesīgu notāru personai, kura I. Pilsētniecei aizdevusi naudu. Amatpersona esot vērtējusi šo pretendenti, būdama eksaminācijas komisijas locekle, lai gan, pēc sižeta autoru domām, viņai būtu bijis sevi jāatstādina no šīs komisijas. Tāpat raidījumā uzsvērts, ka I. Pilsētniecei esot lielas parādsaistības, un norādīts, ka par notāru nedrīkst tikt apstiprināts cilvēks, kas atzīts par maksātnespējīgu parādnieku. Arī sūdzība par radušos situāciju neko nemainītu, jo šo jautājumu tāpat skatītu notāru padome, kuras priekšsēdētāja bija I. Pilsētniece. Tāpat Nekā personīga apgalvoja, ka padomes priekšsēdētājas parādsaistības esot lielākas nekā tās norādītas amatpersonas deklarācijā. Jau pavisam drīz pēc šā sižeta I. Pilsētniece, lai gan publiski noliegusi izskanējušos apvainojumus, tomēr nolēma atkāpties no Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājas amata.
Sižetā pausto apgalvojumu juridisko analīzi vēstulei pievienotajā pielikumā Zvērinātu notāru padome veikusi ļoti detalizēti, pierādot, ka televīzijā paustā informācija ir tendenciozi sagrozīta. Tā piemēram, sižetā apgalvots, ka par tiem, kuri varētu pievienoties notāru rindām, lemj notāru padome. Šis apgalvojums esot klaji nepatiess, jo padome nevienu notāru amatā neieceļ, tā nenosaka arī zvērinātu notāru eksāmena komisijas sastāvu, un eksāmena regulējums izslēdz situāciju, kurā notāri var būtiski ietekmēt eksāmena rezultātu. Turpat izskaidrots, ka notāru, balstoties uz iepriekšējiem eksāmenu rezultātiem, amatā ieceļ nevis padome, bet gan tieslietu ministrs. Ar viņa lēmumu apstiprina arī minētās eksāmena komisijas sastāvu, no kuras 12 locekļiem tikai trīs ir zvērināti notāri. Komisijas lēmums ir koleģiāls, tāpēc triju notāru atsevišķais pretendenta vērtējums nevar būtiski ietekmēt komisijas lēmumu.
Arī apgalvojums, ka I. Pilsētniece ir vērtējusi tieši savas aizdevējas eksāmena rezultātu, neesot patiess. Eksāmena gaitā netiekot atklāta eksaminējamās personas identitāte, kas tiekot aizstāta ar noteiktu šifru, tāpēc, vērtējot iesniegtos darbus, komisijas loceklis nezinot, tieši kura pretendenta darbu viņš vērtē. Tātad I. Pilsētniecei neesot bijis ne mazākās iespējas ietekmēt tieši kādas konkrētas personas vērtējumu, pat ja šāds nolūks viņai būtu bijis. Kandidāti savu patieso identitāti atklājot tikai nākamajā eksāmena mutiskajā kārtā. Konkrētajā gadījumā persona, kura bija aizdevusi naudu I. Pilsētniecei, nepārvarēja pirmo anonīmo kārtu, mutiskajā eksāmena daļā nepiedalījās, tāpēc padomes priekšsēdētājai nav bijis ne mazākā iemesla sevis atstatīšanai no tālākās eksāmena gaitas. Arī par iespējamo sūdzību izskatīšanu informācija pasniegta tendenciozi – notāru padome nebūt neesot vienīgā institūcija, kas šādas sūdzības izskata, tādas tiesības ir, piemēram, tieslietu ministram. Attiecībā uz I. Pilsētnieces parādu apjomu notāri norāda, ka amatpersonu deklarāciju patiesumu izvērtē attiecīgas uzraugošas institūcijas.
Pašreizējās padomes priekšsēdētājas pienākumu izpildītājas Sandras Jakušonokas parakstītajā vēstulē bez jau minētā pielikuma uzsvērts, ka pašreizējais regulējums jaunu notāru eksaminēšanā faktiski izslēdz interešu konflikta iespējamību, izteikts aicinājums stingrāk definēt notāra darba ētisko aspektu izvērtēšanas principus, kā arī norādīts, ka I. Pilsētniece nav atzīta par maksātnespējīgu, vienlaikus akcentējot, ka nav izstrādāti kritēriji tādu situāciju izvērtēšanai, kad iespējamās parādsaistības potenciāli varētu ietekmēt notāra darbu.