Latvijas Zvērinātu notāru padome šonedēļ pieņēmusi līdzšinējās padomes priekšsēdētājas Ilzes Pilsētnieces demisiju. Savu vēlmi atstāt amatu Ilze Pilsētniece pamato ar nesen TV3 raidījumā izskanējušo pārmetumu iespējamo kaitējumu notāru uzticamībai un padomes turpmākajam darbam. Līdz 17. decembrim, kad ārkārtas kopsapulcē tiks ievēlēts jauns priekšsēdētājs, padomes vadītāja pienākumus pildīs līdzšinējā priekšsēdētāja vietniece Sandra Jakušenoka.
"Padome pauž cieņu Ilzei Pilsētniecei par līdzšinējo darbību un pieņem viņas vēmi demisionēt, uzskatot, ka spertais solis ir patiess lojalitātes apliecinājums notāra profesijai un Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijai,” atzīst padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.
Padome gan pēc savas iniciatīvas, gan Ilzes Pilsētnieces lūguma izvērtējusi publiski izteiktos minējumus un nav konstatējusi pamatu diciplinārlietas ierosināšanai. Vienlaicīgi padome pauž nožēlu par to, ka publiskajā telpā nonākusi nekorekta informācija par notariāta darbības pamata principiem un aicina jebkuru interesentu, īpaši mediju pārstāvjus, izmantot notariāta atvērtību jebkuriem iebildumiem un jautājumiem.
Tāpat padome gatavo un virzīs priekšlikumus, kuru mērķis ir mazināt iespējas apšaubīt tiesu sistēmas amatpersonu un darbinieku uzticamību.
Pirmkārt, lai novērstu spekulācijas, padome rosina noteikt skaidrus kritērijus parādsaistību riska izvērtēšanai. Tā varētu definēt, kuros gadījumos pastāv risks personas nonākšanai interešu konflikta situācijā un kad parādi ir tikai personas privāta lieta.
Otrkārt, padome rosina izstrādāt tiesu sistēmas amatpersonas nevainojamas reputācijas klauzulu un personāla atlasē izmantot vienotas kandidātu vērtēšanas vadlīnijas. Padome arī atgādina, ka jau 2007. gadā Tieslietu ministrijā iesniegts priekšlikums par starpinstitucionālas Ētikas tiesas izveidošanu. Tajā darbotos visu tiesu sistēmai piederīgo profesiju pārstāvji, un tās kompetencē būtu ētikas jautājumu izskatīšana.
Kā iepriekš minēts, padome, izvērtējot TV3 raidījumā paustos minējumus, secina, ka šobrīd nav pamata disciplinārlietas ierosināšanai.
Tā, piemēram, saistībā ar Ilzes Pilsētnieces nonākšanu interešu konflikta situācijā, padome konstatējusi, ka šādiem minējumiem nav pamata, jo eksāmena rakstiskā daļa tiek šifrēta.
Zvērinātu notāru amatā ieceļ tieslietu ministrs, nevis notāru padome. Pirms tam pretendentam ir jānokārto eksāmens. To pieņem eksāmenu komisija, kurā no 12 komisijas locekļiem ir tikai trīs notāri. Turklāt pretendenti pirmajā izvērtēšanas kārtā, kuras vērtēšanas atbilstība tika apšaubīta, vispār nav identificējami. Savukārt pieņēmums par parādsaistībām, kas var kaitēt notāres profesionālajai darbībai, nav korekts. Tas, ka personai ir parādi, nenozīmē, ka šī persona ir maksātnespējīga. Personu par maksātnespējīgu var atzīt tikai tiesa.
Publiski izskanējušās informācijas detalizēts izvērtējums nosūtīts Latvijas Republikas tieslietu ministram, kā arī TV3 raidījumam "Nekā personīga”.