Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad janvārī strādāja peļņu 29,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,5% mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Neskatoties uz vairāk nekā gadu ilgušo un straujo procentu likmju kāpumu, jau šobrīd finanšu tirgū ir redzama tendencei naudai kļūt lētākai. Tā ir laba ziņa kredītņēmējiem, bet slikta tiem, kas vēlas krāt, izmantojot konservatīvas metodes, veicot banku termiņnoguldījumus vai iegādājoties valsts krājobligācijas. Ir ļoti ticams, ka šis ir gandrīz pēdējais brīdis, lai kaut cik ienesīgi ieguldītu šajos samērā konservatīvajos uzkrājumu veidos.
Pēc sarežģīta aizvadītā gada šis gads finanšu tirgos aizsākās cerīgāk. Tomēr pavasaris atklāja jaunas grūtības un svārstības pasaules banku sistēmā, kas novājināja investoru pārliecību par turpmāko ekonomikas attīstību. Taču patlaban situācija finanšu tirgos stabilizējas, kas arī ir atspoguļojies pensiju plānu pēdējo 6 mēnešu ienesīgumā. Situācijā, kad ir satraukums par finanšu tirgu svārstīgumu, Luminor ieguldījumu un pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska dalās ar trim ieteikumiem, ko ņemt vērā.
Procentu likmju vide finanšu sektorā jau ilgstoši ir negatīva, līdz ar to bankas par klientu noguldījumiem praktiski nemaksā neko, taču inflācijas dēļ tie ar katru brīdi zaudē savu vērtību.
Latvijas banku piesaistīto ārvalstu klientu noguldījumu apmērs šogad pirmajā ceturksnī samazinājies par 27,1% jeb 2,185 miljardiem eiro un marta beigās veidoja 5,869 miljardus eiro, aģentūra LETA uzzināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Latvijas banku sektorā triju līdz četru mēnešu laikā ārvalstu noguldījumu īpatsvars varētu sarukt līdz 20%, ceturtdien Eiropas Parlamentā (EP) Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēteris Putniņš.
Latvijas komercbankas pašlaik piedzīvo tādu noguldījumu apjoma sarukumu, kas atgādina par banku kredītportfeļu sarukumu no 2009. gada līdz šai baltai dienai.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) brīdina par mājaslapām "www.onecoin.eu" un "esmubagats.lv", kurās iedzīvotāji aicināti veikt ieguldījumus un iesaistīties "OneCoin" shēmā, kura, pēc FKTK ieskatiem, veidota pēc finanšu piramīdas principiem.
Bankā glabāto finanšu apjoms pērn turīgajiem klientiem palielinājies par 14,6%, kas ir divas reizes straujāks aktīvu pieaugums nekā vidēji privātpersonām, liecina Swedbank pētījums.
Līdz šim Latvijā ārvalstu investori, kuri šeit ieguvuši termiņuzturēšanās atļaujas (TUA), lielākoties iegādājušies nekustamo īpašumu, nevis ieguldījuši līdzekļus kapitālsabiedrību pamatkapitālā vai finanšu līdzekļus – kādā Latvijas kredītiestādē.
Finanšu ministrija (FM) rosina desmitkāršot maksimālo naudas soda apmēru gadījumos, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, neievērojot Finanšu instrumentu tirgus likumu.
Lai arī uzkrājumu līmenis Baltijas valstu vidū ir atšķirīgs, tomēr katrā no tām ir iedzīvotāji bez uzkrājumiem un vidējais uzkrājumu apjoms joprojām ir salīdzinoši mazs, liecina jaunākais Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas mēroga pētījums.
Saeima šodien kā steidzamus otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma valdības sagatavotos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā, kas paredz dubultot garantēto noguldījumu summu, tādējādi tā sasniegs 100 000 eiro (70 000 latu) līdzšinējo 50 000 eiro (35 000 latu) vietā.
Kopējais pensiju fondu ieguldījums AS "Parex banka" obligācijās ir pavisam neliels - no 0,2% līdz 1,3%, līdz ar to plānotie grozījumi Kredītiestāžu likumā, ar kuriem no 1.jūnija noteiks ierobežojumus labuma gūšanai no bankas, kura saņem valsts atbalstu, būtiski neietekmēs klienta peļņas apjomu.
Atsevišķas Latvijas komercbankas sākušas piedāvāt termiņdepozītus ar iespēju saņemt nopelnītos procentus jau termiņa sākumā, liecina banku mājaslapu informācija.