Pensiju fondu ieguldījumi Parex bankas obligācijās ir nelieli

Kopējais pensiju fondu ieguldījums AS "Parex banka" obligācijās ir pavisam neliels - no 0,2% līdz 1,3%, līdz ar to plānotie grozījumi Kredītiestāžu likumā, ar kuriem no 1.jūnija noteiks ierobežojumus labuma gūšanai no bankas, kura saņem valsts atbalstu, būtiski neietekmēs klienta peļņas apjomu.

"Parex bankas" Privātā kapitāla pārvaldīšanas direkcijas vadītājs Roberts Idelsons norāda, ka ieguldījumu diversifikācija pensiju plānos un fondos pasargā ieguldītājus no gadījumiem, kad atsevišķi ieguldījumi ir mazāk veiksmīgi.

Idelsons uzsver, ka pensiju plānu ienesīgums ir jāvērtē ilgtermiņā un par to peļņas apjomu ir iespējams iepazīties tīmekļa vietnē manapensija.lv.

Viņš skaidro, ka ieguldījumi komercbanku subordinētajā kapitālā ir pasaulē plaši izplatīts ieguldījumu veids, ko izmanto ilgtermiņa investori, piemēram, pensiju plāni un fondi, valstu valdības, valsts aģentūru fondi. Tie nodrošinot investorus ar stabilu ienākumu, kas ir augstāks nekā parastajām obligācijām, ilgākā termiņā.

"Jau šobrīd ieguldījumu "Parex bankas" subordinētajās obligācijās vērtība ir noteikta atbilstoši pašreizējai situācijai, tai skaitā ņemtas vērā gaidāmās likumdošanas izmaiņas," uzskata Idelsons.

Kā ziņots, Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Kredītiestāžu likumā ierobežos personām saskaņā ar pakārtotajām saistībām aizdoto līdzekļu un procentu atmaksu, kamēr banka saņem valsts atbalstu. Plānots, ka grozījumi novērsīs līdzšinējās nepilnības normatīvajos aktos, kas saistītas ar valsts atbalsta sniegšanu komercbankām. Grozījumi paredz, ka aizliegums stāsies spēkā no šā gada 1.jūnija, tādējādi nosakot samērīgu pārejas periodu.

Šis tiesiskais regulējums radīts, lai nodrošinātu valsts interešu maksimālu aizsardzību, sniedzot atbalstu finansiālās grūtībās nonākušai bankai.

Šāda norma attiektos uz AS "Parex banka" bijušajiem īpašniekiem - Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki -, kuri līdz šim saņēmuši lielus procentu maksājumus no bankā veiktajiem noguldījumiem.

Bijušie bankas īpašnieki un viņu radinieki pagājušajā gadā procentu maksājumos kopumā saņēmuši 4,9 miljonus latu, iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "100.pants" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājas vietnieks Jānis Brazovskis.

Likumprojekts paredz, ka bankai, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus vai kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu saņem šādu atbalstu, sākot ar 2010.gada 1.jūniju, ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību.

Vienīgā banka Latvijā, kurai tiek sniegts komercdarbības atbalsts un kurai ir noteikti noguldījumu ierobežojumi, ir "Parex banka", un minētā norma skars pakārtotajās saistībās aizdoto līdzekļu īpašniekus, kuriem līgums par pakārtotajām saistībām ar "Parex banku" noslēgts pirms 2008.gada 10.novembra, kad tika uzsākta valsts atbalsta sniegšana.

Kā ziņots, valdība ir atbalstījusi "Parex bankas" restrukturizācijas plānu, kuru kopā ar detalizētiem biznesa plāniem restrukturizētās bankas abām daļām saskaņošanai Eiropas Komisijā (EK) paredzēts iesniegt šā gada 31.martā.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais