Finanšu ministrija (FM) rosina desmitkāršot maksimālo naudas soda apmēru gadījumos, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, neievērojot Finanšu instrumentu tirgus likumu.
Patlaban Finanšu instrumentu tirgus likumā teikts, ka Finanšu kapitāla un tirgus komisijai (FKTK) ir tiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latu, ja ieguldījumu pakalpojums un ieguldījumu blakuspakalpojums tiek sniegts, neievērojot likuma prasības.
FM sagatavotie likuma grozījumi paredz, ka maksimālais naudas sods var būt 100 000 lati.
Pašreizējais maksimālās soda naudas apmērs 10 000 latu ir nesamērojami zems, likuma grozījumu anotācijā raksta FM. Atbildības palielināšana likumā liks tirgus dalībniekiem rūpīgāk pildīt likuma normas un sekmēs ieguldītāju interešu aizsardzību, uzskata FM speciālisti.
FM atzīmē, ka ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas laikā finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem ir jāievēro virkne prasību, kuras neievērojot ieguldītājiem var rasties ievērojami zaudējumi.
Finanšu instrumentu tirgus likumā sagatavoti arī grozījumi, lai novērstu Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) identificētos trūkumus, kas ir šķērslis, lai FKTK tiktu uzņemta par IOSCO biedru.
FKTK iestāšanās IOSCO veicinās Latvijas apņemšanos turpināt stiprināt finanšu sistēmas uzraudzību Latvijā, skaidro FM. Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas nav šīs organizācijas biedre.
IOSCO ir norādījusi, ka FKTK jāpiešķir tiesības aicināt jebkuru personu sniegt tās rīcībā esošo informāciju par iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem. Patlaban Finanšu instrumentu tirgus likums šādas tiesības FKTK piešķir tikai attiecībā uz finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem.
Tāpēc likuma grozījumi paredz, ka FKTK, pārraugot normatīvo aktu finanšu instrumentu tirgus jomā prasību izpildi, ir tiesības pieprasīt jebkurai personai, ja ir pamats uzskatīt, ka tā ir saistīta ar iespējamu normatīvo aktu prasību pārkāpumu vai kuras paskaidrojumiem varētu būt nozīme pārkāpuma apstākļu noskaidrošanā, sniegt visus šīs personas rīcībā esošos dokumentus un informāciju, tajā skaitā tādu, kas satur komercnoslēpumu. FKTK būs arī tiesības pieprasīt šai personai ierasties FKTK un sniegt visu šīs personas rīcībā esošo informāciju klātienē.
FM skaidro, ka grozījumu būtība ir saistīta ar situāciju, kad persona varēja zināt, nejauši ir dzirdējusi vai redzējusi kādu normatīvo aktu prasību pārkāpumu. Piemēram, kafejnīcas viesmīlis, apkalpojot klientus, ir dzirdējis divu personu sarunu, kurā tās plāno veikt kādas manipulācijas finanšu instrumentu tirgū vai apspriež iespēju izmantot iekšējo informāciju, lai tādā veidā gūtu sev labumu. Nejauši dzirdot šādu sarunu, oficiants ir kļuvis par personu, kuras paskaidrojumiem varētu būt nozīme pārkāpuma apstākļu noskaidrošanā. Ja FKTK rīcībā nonāks informācija par šādu personu, tai būs tiesības aicināt šo personu ierasties FKTK un pastāstīt dzirdēto. Nepieciešamības gadījumā FKTK būs tiesības arī šādu personu sodīt, teikts likuma grozījumu anotācijā.
Tāpat IOSCO ir norādījusi, ka FKTK patlaban nav tiesību pieprasīt informāciju par jebkuru juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem, līdz ir iegūta informācija par fiziskajām personām, taču šāda informācija ir ļoti svarīga, pārbaudot un novēršot iespējamos normatīvo aktu prasību pārkāpumus.
FM sagatavotie grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā paredz, ka FKTK būs tiesības pieprasīt informāciju jebkurai personai par tās patiesajiem labuma guvējiem, līdz ir iegūta informācija par fiziskajām personām. Lai identificētu minētās fiziskās personas, attiecīgajām personām būs pienākums iesniegt FKTK tās pieprasīto informāciju, ja tā komisijai nav pieejama publiskajos reģistros.
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā paredz papildināt pantu par atbildību par finanšu instrumentu tirgu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem un noteikt: "Ja finanšu instrumentu tirgus dalībnieks vai cita persona neievēro tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu finanšu instrumentu tirgus jomā prasības, komisijai ir tiesības izteikt šai personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu. Juridiskām personām uzliek soda naudu līdz 100 000 latu, fiziskām personām līdz 40 000 latu."
FM izstrādājusi arī grozījumus FKTK likumā, paredzot kritērijus, kurus FKTK ņem vērā, nosakot piemērojamo sankciju apmēru.
FKTK likumā tiks noteikts, ka, pieņemot lēmumu par sankciju piemērošanu personām, kas pārkāpušas finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus, komisija ņem vērā pārkāpuma smagumu, pārkāpuma ilgumu, personas atbildības pakāpi, pārkāpuma rezultātā personas gūtos ienākumus, pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu, personas sadarbību pārkāpuma pārbaudē, personas pieredzi finanšu un kapitāla tirgū, personas finansiālo stāvokli un personas iepriekš izdarītos pārkāpumus finanšu un kapitāla tirgū.
Eiropas Komisija ir atzinusi, ka Ķīnas, Kanādas un Dienvidkorejas grāmatvedības principi atbilst Eiropas Savienībā pieņemtajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un līdz ar to ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem. Tas nozīmē, ka šo valstu emitenti tiek atbrīvoti no prasības sagatavot konsolidētos pārskatus saskaņā ar Eiropas Savienībā pieņemtajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Tāpēc sagatavoti arī attiecīgi grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā.
Lai likumu grozījumi stātos spēkā, tie ir jāskata valdībā un jāpieņem Saeimā. Valdība Finanšu instrumentu tirgus likuma un FKTK likuma grozījumus plānojusi izskatīt otrdien, 21.augustā.