Svētdien pie Kipras krastiem apgāzās pasažieru prāmis, nogalinot vismaz astoņus cilvēkus un 18 pazūdot bez vēsts. Īpašu uzmanību piesaistīja izglābto pasažieru liecības, ka kuģa kapteinis bija viens no pirmajiem, kas pameta kuģi. Viņš un vēl septiņi apkalpes locekļi pēc katastrofas tika aizturēti, vēsta “lrytas.lt”.
Itālijas pilsētas Groseto teātris Moderno šonedēļ ir pārvērsts par tiesas zāli, kurā sākta iepriekšējā noklausīšanās par kruīzu kuģa Costa Concordia avārijas apstākļiem.
Itālijas salas Džiljo piekrastē sākusies janvārī avarējušā kruīzu kuģa Costa Concordia vraka izcelšana. Kompānijas Titan Salvage un Micoperi, kas saņēmušas kontraktu 300 miljonus dolāru vērto darbu veikšanai, norādījušas, ka tas ir bezprecedenta uzdevums, kuru līdz galam izdosies paveikt līdz nākamā gada maijam, kad vraks būs nogādāts sausajā dokā vienā no Itālijas ostām, bet salas piekrastes ekosistēma kaut daļēji rehabilitēta.
Gada sākumā nelaimi piedzīvojuši divi kruīza kuģi – Costa Concordia 13. janvārī avarēja pie Džiljo salas, kur nelaime prasīja 32 cilvēku dzīvības. Bet februārī izcēlās ugunsgrēks uz Costa Allegra – kuģis vairākas dienas dreifēja Indijas okeānā pie Seišelu salām.
Nepatikšanas turpina vajāt Itālijas kompāniju Costa Cruises, kas janvārī pie Džiljo salas krastiem zaudēja kruīzu kuģi Costa Concordia. Uz nedaudz mazākā kuģa Costa Allegra, kas no Madagaskaras bija ceļā uz Tuvajiem Austrumiem, izcēlies ugunsgrēks, laineris kļuvis nevadāms, un to nākas vilkt uz ostu Seišelu salās.
Uz itāļu kruīza kuģa "Costa Allegra" klāja, kurš pēc ugunsgrēka dreifēja pie Seišelu salām, ir arī trīs cilvēki no Latvijas, šodien vēsta LNT ziņu raidījums.
Indijas okeānā pie Seišelu salām bez elektrības dreifē Itālijas kuģniecības kompānijas Costa Crociere kruīza kuģis Costa Allegra, paziņojušas Itālijas amatpersonas.
Uz pusnogrimušā kruīza kuģa Costa Concordia borta vēl aizvien atrodas aptuveni 6 000 dažādu mākslas darbu un citu vērtslietu, ieskaitot unikālu 18. -19.gadsimta japāņu gravīru kolekciju.
Itālijas varasiestāžu paziņojums, ka pie Džiljo salas krastiem nogrimušā kruīzu kuģa Costa Concordia vraka izcelšana varētu ievilkties līdz pat šā gada beigām, darījusi bažīgus salas iedzīvotājus.
Avarējošā kruīza kuģa Costa Concordia izcelšana no ūdens varētu prasīt desmit mēnešus, tādēļ svarīgākais uzdevums līdz tam laikam ir nepieļaut degvielas izplūšanu jūrā.
Pēc kruīza kuģa Costa Concordia avārijas ir atrastas 12 pasažieru mirstīgās atliekas. No viņiem identificēti astoņi cilvēki: četri francūži, viens itālietis, ungārs, spānis un vācietis.
Pagājušonedēļ avarējušā kruīzu kuģa Costa Concordia kapteinis Frančesko Sketino notikušās pratināšanas laikā vairākkārt pieķerts melos – viņam nācies atzīt gan kļūdu kuģa kursa izvēlē, gan nepareizu rīcību uzreiz pēc tam, kad kuģis uzskrēja rifiem, gan faktu, ka Costa Concordia viņš pametis vēl pirms evakuācijas beigām.
Pie Itālijas Džiljo salas uz klintīm uzskrējušā un nogrimušā kruīzu kuģa Costa Concordia kapteinis Frančesko Skettino noliedzis apsūdzības kuģošanas noteikumu pārkāpšanā, un, pretēji aculiecinieku stāstītajam, turpina apgalvot, ka kuģi pametis pēdējais, kad evakuācija jau bija beigusies.
Traģiskajā nelaimes gadījumā, kad Volgas upē nogrima Krievijas kuģis "Bulgārija", bojā gāja 128 cilvēki - vismaz 40 no tiem bija bērni, kuri tika iesprostoti kuģa iekštelpās. Bērnu mirstīgās atliekas atrastas vairākās kuģa telpās.
Zvejas kuģis Unora bojāejas brīdī tomēr bija pārkrauts – tāds ir galvenais secinājums, ko, izmeklējot šā kuģa bojāeju, izdarījusi Latvijas Jūras administrācija.
Neatkarīgās neoficiālie avoti šo faktu apstiprina, tomēr zvejnieki par noteicošo nelaimes cēloni atzīst nevis zivju daudzumu uz klāja, kas gandrīz divas reizes pārsniedzis formāli atļauto kravas svaru, bet kapteiņa pieļautās kļūdas.