Itālijas salas Džiljo piekrastē sākusies janvārī avarējušā kruīzu kuģa Costa Concordia vraka izcelšana. Kompānijas Titan Salvage un Micoperi, kas saņēmušas kontraktu 300 miljonus dolāru vērto darbu veikšanai, norādījušas, ka tas ir bezprecedenta uzdevums, kuru līdz galam izdosies paveikt līdz nākamā gada maijam, kad vraks būs nogādāts sausajā dokā vienā no Itālijas ostām, bet salas piekrastes ekosistēma kaut daļēji rehabilitēta.
114 000 tonnu smagais un 290 metru garais laineris, kas 13. janvāra pievakarē uzskrēja uz zemūdens klints un daļēji nogrima, visticamāk, kapteiņa vainas dēļ, joprojām ir samērā nestabils, un pastāvēja bažas, ka lielā vētrā tas var noslīdēt no klintīm, uz kurām pašlaik atrodas, un nogrimt lielākā dziļumā, atgādina Reuters. Tāpēc glābēju pirmais uzdevums ir stabilizēt kuģi. Tas tiek darīts, atbrīvojot vraku no tiem korpusa fragmentiem, kas traucē saglabāt līdzsvaru – jau demontēts dekoratīvais masts un lielais augšējā klāja peldbaseins, tuvākajā laikā nopietns darbs gaidāms ūdenslīdējiem, kuriem būs jāveic betonēšanas darbi vairāku desmitu metru dziļā dzelmē – šādā veidā kuģa korpuss tiks pielīmēts pie klints, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, vēsta The Daily Mail.
Plānots, ka kuģa stabilizēšanas darbi tiks veikti līdz jūlija beigām, līdztekus speciālisti vēlreiz izvērtēs visus apstākļus un pārbaudīs, vai sākotnējais izcelšanas plāns ir realizējams, stāstījis kompānijas Costa Crociere preses sekretārs Kristiano de Musso. Līdz šā gada 15. novembrim pie kuģa kreisā borta plānots piestiprināt kesonus jeb ūdens necaurlaidīgas kameras, kas paredzētas zemūdens darbu veikšanai. Vienlaikus tiks uzstādīta zemūdens platforma Microperi 61, kas šonedēļ jau nogādāta Džiljo salas piekrastē, aizmetināts vairākus desmitus metru garais caurums kuģa korpusā un no vraka izsūknēts ūdens. Pati svarīgākā darbu fāze sāksies 1. decembrī, kad, regulējot kesonos esošo ūdens un gaisa daudzumu, plānots uzsākt kuģa izcelšanu. Līdz nākamā gada 31. janvārim vraku iecerēts aizvilkt līdz kādai no Itālijas ostām, kur tas, visticamāk, tiks sagriezts metāllūžņos. Glābējiem dots laiks līdz 30. aprīlim, lai atjaunotu piekrastes ekosistēmu.
Džiljo pilsētas mērs Serdžio Ortelli paudis gandarījumu, ka izdevies izvairīties no paša sliktākā scenārija – no vraka laikus izdevās izsūknēt vairāk nekā 2380 tonnas dīzeļdegvielas, un tā nav noplūdusi jūrā. Costa Concordia vraks un ap to valdošā rosība joprojām sagādā raizes vietējiem zvejniekiem, jo ap vraku noteikta diezgan ievērojama drošības zona, taču bažas par tūristu skaita samazināšanos nav piepildījušās. Gluži otrādi – Džiljo šogad kļuvusi par iecienītu itāliešu un ārzemju tūristu apmeklējuma vietu. Vienīgi tagad tā ir populāra starp ļaudīm, kuri nevēlas cepināties saulē vai makšķerēt, bet grib apskatīt kaut ko sirdi stindzinoši, raksta Itālijas mediji.
AP atgādina, ka 13. janvāra katastrofā gāja bojā 32 cilvēki no vairāk nekā 4200 pasažieriem un apkalpes locekļiem, kuri atradās uz kruīzu kuģa. S. Ortelli apstiprinājis, ka kuģa īpašnieki atvēlējuši vairāk nekā 50 000 eiro, lai no jūras izceltu klinti, uz kuras uztriecās kuģis – no tās tiks izgatavots piemineklis katastrofas upuriem. Pēc avārijas apsūdzības izvirzītas gan kuģa kapteinim Frančesko Sketino, gan vairākiem viņa palīgiem un atbildīgiem Costa Crociere darbiniekiem. Tiek uzskatīts, ka katastrofa notikusi kapteiņa vainas dēļ – viņš, vēloties atstāt iespaidu uz pasažieriem un Džiljo iedzīvotājiem, devis pavēli piepeldēt pārāk tuvu krastam. Turklāt kapteinis vilcinājies ar evakuācijas izsludināšanu, bet pēc tam, kad sapratis, ka kuģis grimst, gļēvulīgi to pametis, atstājot uz avarējušā Costa Concordia gan pasažierus, gan apkalpes locekļus. Nākamā tiesas sēde F. Sketino prāvā paredzēta 21. jūlijā, pašlaik viņš atrodas mājas arestā un it kā rakstot grāmatu par avāriju.