Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas vistiešākajā veidā radīs negatīvu fiskālu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, vērtē Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole".
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piekrīt virzīt tālāk iekļaušanai valsts 2025.gada budžeta paketē piektdien prezentēto nodokļu reformas piedāvājumu ar atrunām, ka šī sistēma var darboties, ja netiek palielināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), aģentūrai LETA sacīja LDDK prezidents Andris Bite.
Koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kopumā atbalsta izmaiņas nodokļos, no nākamā gada paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, fiksējot un paaugstinot neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.
No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Koalīcijā un starp sociālajiem partneriem panākta vienošanās par nodokļu samazinājumu personām, kas pelna līdz 3000 eiro mēnesī, šovakar LTV raidījumā "Šodienas jautājums" teica valdību veidojošās partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs (P).
Liekais svars un aptaukošanās Latvijā ir "epidēmija", un ar to jācīnās dažādiem veidiem, tostarp popularizējot fiziskās aktivitātes skolā un darbā, stiprinot ģimenes ārstu lomu un mainot pievienotās vērtības nodokli (PVN) virknei preču, trešdien prezentējot rīcības plānu šīs problēmas izplatības pieauguma mazināšanai 2025.-2029.gadam, norādīja veselības eksperti un Veselības ministrijas pārstāvji.
Lai kompensētu zaudējumus, ko radītu iespējamā darbaspēka nodokļu pārskatīšana, Finanšu ministrija piedāvāja paaugstināt akcīzes nodokli, indeksēt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli visiem transportlīdzekļiem, paaugstināt izložu nodokļa likmes.
"Virkne izmaiņu varētu būt no 1. janvāra. Mēs ļoti ceram, ka, pirms vēl sākas budžeta pieņemšanas process, tas tiek pieņemts. Protams, kā jau es teicu, šis nosaka darbības nākamajos četros gados. Tā ka daļa izmaiņu var notikt arī vēlāk," LTV raidījumā "Panorāma" skaidroja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", kas paredz no nākamā gada par 20% celt azartspēļu nodokļa likmi.
Nodokļu sistēmai ir jākļūst taisnīgākai un izmaiņām tajā būtu jāstājas spēkā 2021.gada 1.janvārī, trešdien pēc tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Topošā valdība sola padarīt darbaspēka nodokļus un darbaspēka izmaksas Latvijā par konkurētspējīgākajām Baltijā, vienlaikus plānojot paaugstināt minimālo algu, kas uztrauc uzņēmējus.
Neliela atalgojuma saņēmējiem šogad maciņu pildīs par pāris eiro lielāka alga uz rokas, tajā pašā laikā jārēķinās ar dārgāku alkoholu, tabaku un automašīnas uzturēšanu.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti uzsver, ka nodokļu sistēmas reforma ir nepieciešama, tomēr parlamentāriešiem ir arī bažas par atsevišķiem aspektiem plānotajās izmaiņas.