Spriedīs par piedāvātajām nodokļu politikas izmaiņām

Plkst.13 partijas "Vienotība" valdes sēdes laikā plānota politiskā spēka tikšanās ar Kučinski. Pēc tam plkst.14.30 paredzēta iecerēto reformu apspriešana koalīcijas padomes sēdē.

Ministru prezidenta priekšlikums paredz atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi no 9% līdz 15%. Starp valdošās koalīcijas partijām gan joprojām nav vienprātības par atbalstu šim piedāvājumam, jo partija "Vienotība" nav uzreiz paudusi tam atbalstu, skaidrojot to ar nepieciešamību vispirms redzēt konkrētu ieceri un aprēķinus.

"Vienotība" pagājušās nedēļas otrajā pusē saņēma Finanšu ministrijas (FM) aprēķinus par Kučinska piedāvātajām nodokļu politikas izmaiņām un ir sākusi tos vērtēt.

Premjeram šodien tikšanās laikā ar koalīcijas partneriem būs jāskaidro plānoto izmaiņu ietekme uz budžetu, jo atteikšanās no minimālo sociālo iemaksu veikšanas var radīt 70 miljonu eiro iztrūkumu sociālā budžeta ieņēmumos, aģentūrai LETA iepriekš sacīja "Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns. Lai gan premjera iecerētais plāns paredz, ka šis iztrūkums tiks segts ar daļu no mikrouzņēmuma nodokļa ieņēmumiem, tomēr pašlaik nevarot prognozēt, vai to izdosies panākt.

Pēc Smiltēna teiktā, neskaidrību rada tas, ka nav zināms, kā uzņēmējdarbības vide reaģēs uz šīm izmaiņām. Jāņem vērā, ka, ja mikrouzņēmums būs ar lielāku apgrozījumu, tad tam vajadzēs maksāt lielāku summu nodoklī, savukārt mikrouzņēmumi ar mazu apgrozījumu nodoklī samaksās mazas summas, līdz ar to arī sociālajām iemaksām no šiem maksājumiem varēs novirzīt mazāk līdzekļu, sacīja politiķis.

"Vienotība" akcentē, ka jaunais piedāvājums nedrīkst sagraut sociālo budžetu un no šīm pārmaiņām nedrīkst ciest uzņēmējdarbības vide, norādīja partijas vadītāja vietnieks.

Kā ziņots, novirzot MUN palielinājumu valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), MUN darbinieku samaksātās sociālās iemaksas, salīdzinot ar esošo situāciju, 2017.gadā vidēji palielināsies par 62%, bet 2018.gadā - par 84%, aģentūrai LETA skaidroja FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

Patlaban Saeimā pieņemtajā variantā, kas paredz no nākamā gada noteikt MUN likmi 5% apmērā un minimālās sociālās iemaksas, viens mikrouzņēmums vidēji 2017.gadā nomaksātu 3035,16 eiro. Turpretī jaunajā piedāvājumā, kas paredz atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām un paaugstināt MUN likmi līdz 15%, viens uzņēmums vidēji 2017.gadā nodokļos nomaksās 2110,2 eiro. Tādējādi jaunajā variantā viens uzņēmums 2017.gadā ietaupīs 924,96 eiro.

"Jaunais variants ļaus arī maza apjoma komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem turpināt piemērot administratīvi vienkāršo MUN režīmu. Lielāks nodokļu sloga samazinājums būs mikrouzņēmumiem ar mazāku apgrozījumu, tādējādi tiks veicināta MUN sistēmas progresivitāte," uzsvēra Jarockis.

Tāpat pēc viņa teiktā, tiks novērsta situācija, kad MUN maksātājiem, kuriem ir sezonālas darbības raksturs, ir jāmaksā nodokļi, kad faktiski netiek veikta uzņēmējdarbība. 2016.gada deviņu mēnešu dati liecina, ka šādu MUN darbinieku skaits ar izteiktu sezonalitāti ienākumos svārstās no 8000 līdz 9000. Aptuveni 60% no šiem darbiniekiem strādā tikai MUN režīmā.