"Rīgas metropole" aicina atgriezties pie agrākā IIN ieņēmumu sadalījuma proporcijas

Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas vistiešākajā veidā radīs negatīvu fiskālu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, vērtē Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole".

Kā aģentūru LETA informēja organizācija, "Rīgas metropole" aicina atgriezties pie agrākā iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījuma proporcijas, pašvaldībām novirzot 80% šo ieņēmumu un valstij - 20%, kā arī pārskatīt un atteikties no jaunām funkcijām, piemēram, nākamgad stāšoties spēkā prasības par iedzīvotāju līdzdalības budžeta ieviešanu pašvaldībās un atskurbtuvju pakalpojuma nodrošināšanu.

Lai arī IIN likmes paaugstināšana līdz 25% "pirmšķietami palielina pašvaldību ieņēmumus", fiksētā neapliekamā minimuma ieviešana atalgojumam agrākā diferencētā vietā gala rezultātā būtiski samazinās pašvaldību ieņēmumus, lēš organizācija un apgalvo, ka "būtībā atalgojuma neto pieaugums tiks īstenots uz pašvaldību potenciālo ieņēmumu rēķina". Būtiski esot ņemt vērā, ka pašvaldību budžetus ietekmēs arī minimālās algas pieaugums, no kuras tiek aprēķināts atsevišķu amatu kategoriju atalgojums un pabalsti. Tāpat ietekmi radīs arī pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstināšana.

"Rīgas metropole" aicina virsieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīt pašvaldībām pēc to piekritības, kas ļautu tām veiksmīgāk tikt galā ar izaicinājumiem šī brīža pieaugušo funkciju, atmaksājamo valsts aizdevumu un vispārējā izmaksu sadārdzinājuma dēļ.

Kā norāda organizācija, pašvaldības pēdējos gadus saskaras ar strauju izmaksu kāpumu un jaunu funkciju deleģējumu, kas pārliktas no valsts uz pašvaldībām vai no jauna izveidotas. Savukārt ienākumu daļa, neskatoties uz vidējā atalgojuma pieaugumu valstī, nesedzot šo izmaksu kāpumu.

Piemēram, jaunais pedagogu atalgojuma modelis un skolu tīkla sakārtošana, izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojuma bērniem līdzmaksājuma daļas pieaugums, deinstitucionalizācijas projekta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu izmaksu pārņemšana, skolēnu transports līdz ar skolu tīkla optimizāciju, Valsts kases aizdevumu procentlikmju būtisks, pat vairākkārtējs pieaugums, minimālās algas palielinājums, ar pašvaldību policijas funkciju nodrošināšanu saistītās izmaksas u.c.

Kā ziņots, no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Vienlaikus pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā patlaban esošo 500 eiro vietā.

Vienošanās paredz arī ieviest divas IIN likmes, tostarp ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī - 33%.

Pašlaik diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski samazinātā apmērā piemēro personas mēneša ienākumam līdz 1800 eiro. Darba devēji ir ilgstoši norādījuši uz šīs sistēmas sarežģītību un nepieciešamību to vienkāršot, pārejot uz visiem vienādu fiksētu neapliekamo minimumu. Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka IIN likme pieaugs no 20% un 23% pašlaik līdz 25,5%, skaidroja Ašeradens.

Tāpat vienošanās paredz ar papildu IIN likmi aplikt ienākumus virs 200 000 eiro gadā, ņemot vērā visus ienākumus - atalgojumu, dividendes, kapitālu un citus. No 2027.gada šādiem ienākumiem varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.

Kā kompensējošais mehānisms paredzēta viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.