nauda

Katram sava astro karte, bet, ja skatāmies dienu fonu, tad nelāgas kombinācijas starp Veneru un Neptūnu brīdina par piesardzību naudas lietās. Sekojiet līdzi, kas notiek jūsu maciņā vai bankas kontā. Arī veikalā pārbaudiet kases čekus, it īpaši tad, ja vitrīnās saliktas atlaižu zīmes. Zināt jau, kā mēdz gadīties – atlaižu zīmes nobīdās (netīšam vai speciāli), grozā daudz pirkumu... un tad tikai mājās čekā ieraugi, ka par akcijas preci iekasēta pilna summa.

Lai varētu apmierināt visus savus sapņus, iedzīvotāji vidēji mēnesī gribētu pelnīt 3554 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Pirmdien, 2. septembrī, Valsts policijas Rīgas Kurzemes iecirknī ar iesniegumu vērsās ārvalsts tūrists, kurš ziņoja, ka viņam no viesnīcas numura Rīgā nozagti 2900 eiro un 150 ASV dolāri.

Jūlijā Valsts prezidenta pilnvaras nolikušais Raimonds Vējonis arī šogad turpinājis palielināt uzrājumus, liecina deklarācija, kuru viņš iesniedzis, beidzot pildīt Valsts prezidenta pienākumus.

Caurspīdīguma trūkuma dēļ ārzemēs reģistrētās “elektroniskās naudas iestādes” var izmantot, lai slēptu naudas izcelsmi, tālāko ceļu un gala saņēmēju, secina LTV raidījums “de facto”. Pastāv arī iespēja šīs norēķinu iespējas izmatot “aplokšņu algu” maksāšanai.

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8 % jeb 78 eiro, sasniedzot 1 083 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Līdzīgi kā 2019. gada 1. ceturksnī arī 2. ceturksnī gada pieauguma temps bija 7,8 %.

Kādam veiksminiekam no Latvijas kārtējo reizi izdevies laimēt lielu naudas summu, liecina internetā pieejamā informācija.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem - 77% iedzīvotāju atvaļinājuma laikā atļaujas lielākus tēriņus nekā plānots, bet 34% atzīst, ka pēc atvaļinājuma saskaras ar finanšu grūtībām.

2019. gada valsts budžeta likums prasa palielināt valsts ieņēmumus par 386 miljoniem eiro attiecībā pret pagājušo gadu, taču valsts reālie ieņēmumi septiņu mēnešu laikā nebūt neliecina, ka valsts tiešām spēs nodrošināt savu izdevumu pieaugumam atbilstošu ieņēmumu pieaugumu.

Valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas darba grupa noslēgusi darbu pie izdevumu pārskatīšanas 2020.gada valsts budžetā, tādējādi rodot palielinājumu fiskālajai telpai par 93,7 miljoniem eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja komitejas vadītājs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV).

Bērnus jau no mazotnes var un vajag iesaistīt sarunās par naudu un budžeta plānošanu – jo ātrāk bērni sapratīs, ka nauda neaug kokos, jo lielāki ieguvēji viņi un vecāki būs. Ar sarunām un praktiskiem piemēriem jāpalīdz bērniem saprast, kur nauda rodas un kur tiek tērēta. Tas ir vecāku darbs, to visu pienācīgi izskaidrot. Bērnībā ieliktie pamati var palīdzēt bērniem pieaugušā vecumā iegūt lielāku finansiālu harmoniju un savu un ģimenes dzīvi mazāk pakļaut stresam.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē laika posmā no šā gada aprīļa līdz augustam ir saņemti vairāki iesniegumi no personām par to, ka viņiem, uzticot savus bankas datus nezināmām personām, kuras piedāvāja nopelnīt, no bankas konta ir izkrāptas lielas naudas summas. Pārskaitītās naudas summas ir ievērojamas – no 700 eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Lielākais naudas pārskatījums no kāda liepājnieka ir bijis 104 tūkstoši eiro. Pārskaitījumus visos gadījumos iedzīvotāji veic labprātīgi ar mērķi nopelnīt.

Latvijas Bankas izveidotais Zibsaišu reģistrs nodrošina iespēju veikt naudas pārvedumu, identificējot sūtītāju un saņēmēju, piemēram, ar telefona numuru. Banka Citadele ir pirmā banka Latvijā, kas sākusi praktiski to izmantot, piedāvājot saviem klientiem iespēju veikt bezskaidras norēķinus, izmantojot telefona pieslēguma numuru. Arī SEB banka šobrīd testē līdzīgu iespēju.

Vairāki Latvijas vīrieši stāsta par kādu sievieti vārdā Evita, kas viņus pamatīgi piekrāpusi, vēstīja raidījums "Bez Tabu".

Latvijas ekonomikas sniegums pasliktinās, vērtējot jaunākos datus par Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP), atzina ekonomisti.

Panākot vienošanos koalīcijā, lielākas izmaiņas nodokļu sistēmā varētu būt gaidāmas 2021.gadā, savukārt uz iespēju kādus grozījumus veikt 2020.gadā pagaidām jāraugās piesardzīgi, pauda "Jaunās Vienotības" (JV) politiķis, viens no JV pārstāvjiem koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā Dmitrijs Golubevs.

Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF) aicina Latviju steidzami risināt problēmas sabiedriskajos medijos.

Labklājības jomas prioritātēm nākamgad nepieciešami papildu 54 miljoni eiro, sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - pirmdien prezentēja jauno 50 mārciņu nomināla banknotes dizainu, un uz jaunās banknotes būs matemātiķa un kriptogrāfa Alana Tjūringa attēls. Tjūrings ir pazīstams kā slepeno kodu uzlauzējs, palīdzot sabiedroto spēkiem Otrā pasaules kara laikā. Viņš sniedza savu ieguldījumu, lai palīdzētu sabiedroto spēkiem nolasīt vācu jūras spēku ziņojumus, kas kodēti ar šifrēšanas mašīnu "Enigma". 50 mārciņu nomināla banknote būs pēdējā Anglijas Bankas izlaistā banknote, kurā papīrs tiks nomainīts pret polimēru materiālu. Jaunā banknote apgrozībā nonāks 2021.gada beigās. Šī nomināla banknotes agrāk tika raksturotas kā "korumpētās elites valūta", un tā ir ikdienas darījumos vismazāk izmantotā nomināla banknote. "Alans Tjūrings bija izcils matemātiķis, kura darbam bijusi milzu ietekme uz mūsu dzīvi pašlaik," prezentācijas pasākumā sacīja Anglijas Bankas prezidents Marks Kārnijs.

Nauda ir ļoti izplatīts stresa avots pieaugušu cilvēku vidū. Aptauju dati liecina, ka rietumvalstīs tā pat pārspēj stresa cēloņus, kas saistīti ar sirdslietām vai problēmām darbā. Uztraukties par savu materiālo stāvokli ir dabiski un saprotami, bet daļai cilvēku attiecības ar naudu izvērtušās tik neveselīgas un pašdestruktīvas, ka nāk par sliktu veselībai.