NRA PĒTA: vīrusa krīze izmaksā dārgi
No 4 miljardiem eiro, kas teorētiski ir pieejami Covid-19 izplatības mazināšanai un tautsaimniecības atbalstam, līdz šim ir sadalīti jau aptuveni 339 miljoni eiro. Par šo naudu iegādāti ventilējamie aparāti un aizsardzības līdzekļi slimnīcām, nopirktas viedierīces skolēniem. Taču šie izdevumi ir daudzkārt mazāki nekā tēriņi tautsaimniecības uzturēšanai pie dzīvības.
Covid-19 izplatības ierobežošanai un tautsaimniecības atbalstam atvēlēto finansējumu 4 miljardu eiro apmērā veido Valsts kases kontos pieejamie līdzekļi (1 miljards eiro), finanšu tirgos piesaistītie finanšu resursi (aptuveni 1,5 miljardi eiro), valsts budžeta līdzekļi, kā arī aptuveni 615 miljoni eiro, ko iespējams iegūt, pārdalot Eiropas Savienības fondus, Neatkarīgajai skaidro Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. Finansējums paredzēts Covid-19 krīzes pārvarēšanai - gan ekonomikas atbalsta pasākumiem (dīkstāve, nodokļu brīvdienas, ALTUM nodrošinātās iespējas), gan sociālajam nodrošinājumam (pabalsti, darba nespējas lapas), gan sniedzot atbalstu nozarēm (veselība, mediji, lauksaimniecība u.c.).
Finanšu ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka līdz šim Covid-19 krīzes pārvarēšanai piešķirti 338,97 miljoni eiro, tajā skaitā 101,79 miljoni eiro dīkstāves pabalstiem, 100 miljoni eiro ALTUM rezerves kapitālā krīzes garantiju programmas finansēšanai un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai, 45 miljoni eiro lauksaimniecības un pārtikas nozares atbalstam. Pusmiljons eiro atvēlēts attālināto mācību procesa nodrošināšanai.
Savukārt aptuveni 57 miljoni eiro novirzīti vairāku valsts uzņēmumu - airBaltic, Latvijas gaisa satiksme, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca - pamatkapitāla palielināšanai.
«Resursi šiem pasākumiem ir pietiekami. Valsts kase seko finanšu tirgos notiekošajam, tāpat tiek vērtēts ES piedāvāto atbalsta instrumentu izdevīgums. Ja pieejamie un piesaistītie resursi pilnā apmērā nebūs nepieciešami krīzes seku mazināšanai, tos izmantos valsts parāda saistību dzēšanai, kā arī valsts budžeta deficīta segšanai un aizdevumu izsniegšanai,» uzsver A. Jarockis.
Daļu krīzes mazināšanai nepieciešamo līdzekļu izdevies atrast, pārdalot ministriju un iestāžu esošos resursus, piemēram, 233 572 eiro viedierīču iegādei skolēniem iegūti no Izglītības un zinātnes ministrijas
pamatbudžeta apakšprogrammas Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem, 154 912 eiro Mediju atbalsta fonda darbības nodrošināšanai rasti, samazinot dotāciju un uzturēšanas izdevumu transfertus Kultūras ministrijas programmā Diasporas pasākumu īstenošana.
Aptuveni 1,5 miljoni eiro iegūti no ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetos paredzētiem izdevumiem dienesta komandējumiem un darba braucieniem, tai skaitā aptuveni 32 tūkstoši eiro no Valsts prezidenta kancelejas, 50 tūkstoši no Saeimas, 23 tūkstoši eiro no Ministru kabineta.