Kariņš par valsts atbalstu: Uzņēmumiem ar VID jāvienojas par nodokļu parāda samaksu
Valsts ir gatava palīdzēt ikvienam uzņēmumam, bet pirms uzņēmums vēlas pretendēt uz valsts atbalstu, tam ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) jāvienojas par nodokļu parāda samaksu, ja parāds ir izveidojies, ceturtdien mediju pārstāvjiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Aicināts komentēt Valsts prezidenta sacīto, ka, izvērtējot uzņēmuma kvalificēšanos dīkstāves pabalstam, tie nebūtu jāšķiro pēc nodokļu parādiem, Kariņš norādīja, ka viņš ar Levitu šo jautājumu ir pārrunājis un Valsts prezidentam izskaidrojis, ka patlaban ikviens krīzē cietušais uzņēmums var pieteikt savu darbinieku dīkstāves pabalstam, bet vienīgais nosacījums ir nodokļu parāda neesamība vai ar VID noslēgta vienošanās par nodokļu parāda samaksas grafiku.
"VID visos gadījumos aicina uzņēmumu īpašniekus vienoties par nodokļu parāda samaksas grafiku, ko var noteikt līdz pat trim gadiem. Tas, ko prasa VID, nav nepareizi. Pirms mēs palīdzam uzņēmumam, tam ir jāvienojas ar valsti. VID ir ļoti pretimnākošs, jo ļauj vienoties par nodokļu parāda samaksu trīs gadu periodā," uzsvēra Kariņš.
Kā ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets līdz šim pieņēmis virkni lēmumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.
Tāpat uzņēmumi, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem, var pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalstam, kas ir 75% apmērā no līdz šim saņemtā atalgojuma apmērā, bet ne vairāk 700 eiro mēnesī. Uz dīkstāves pabalstiem var pretendēt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmumos strādājošie.
Tāpat iepriekš tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā, ko sniedz attīstības finanšu institūcija "Altum".
Pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iepriekš paustā, Valsts kasē pietiek līdzekļu, lai valsts varētu sniegt atbalstu Covid-19 radīto negatīvo seku novēršanai, kā arī tiek domāts par citiem finanšu avotiem. Kopumā atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.