“Pēdējās dienās Polijas valdības un NATO struktūru vadošie pārstāvji publiski apstiprināja reālu bruņota konflikta draudu esamību 2027. gadā,” mikroblogošanas vietnē “X” raksta poļu drošības eksperts Pjotrs Brižskis.
Diskusija Austrijā par iespēju valstij iestāties NATO uz Krievijas arvien agresīvākas politikas fona būtu lietderīga, intervijā Vācijas laikrakstam "Die Welt" atzinusi Austrijas ārlietu ministre Beāte Meinla-Reizingere.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets piektdien Pentagonā tikās ar triju Baltijas valstu kolēģiem - Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru, Latvijas aizsardzības ministru Andri Sprūdu un Lietuvas aizsardzības ministri Dovili Šakalieni.
Krievija uzsākusi jaunu hibrīdkara fāzi - šoreiz tas notiek kosmosā. Kremlis apsver iespēju orbītā sākt "kodolieroču sabotāžu", kas varētu kaitēt ASV, Eiropas un “SpaceX” satelītiem, raksta “Forbes”.
Krievija nākotnē varētu uzbrukt ne tikai vienai, bet pat vairākām NATO valstīm, tomēr šāds scenārijs nelīdzināsies pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, laikrakstam “Telegraph” sacīja Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens.
Jau 2027. gads varētu būt kritisks starptautiskās drošības kontekstā - Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs piekrita NATO spēku Eiropā komandiera ģenerāļa Aleksa Grinkeviča viedoklim, kurš uzskata, ka tuvākā pusotra līdz divu gadu laikā ir iespējams militārs konflikts starp Maskavu un Pekinu, par to ministrs rakstīja savā lapā sociālajā tīklā “X”.
Ja Pekina sāktu uzbrukumu Taivānai, NATO varētu nonākt karā divās frontēs ar Ķīnu un Krieviju – šādu brīdinājumu pauda alianses ģenerālsekretārs Marks Rite. Šāds scenārijs būtībā nozīmētu globālu karu starp kodollielvarām, un arvien vairāk ekspertu atzīst, ka tas nav tik tālu no realitātes, pauž Lietuvas televīzijas kanāls “tv3.lt”.
NATO spēki, ja nepieciešams, varētu ieņemt Krievijas Kaļiņingradas anklāvu "neiedomājami īsā laikā", sacīja ASV sauszemes spēku komandieris Eiropā un Āfrikā ģenerālis Kriss Donahjū, ziņo "Defense News".
ASV cenšas ātri sagādāt Ukrainai ieročus saskaņā ar prezidenta Donalda Trampa plānu, kas paredz, ka par ieročiem maksās Eiropa, un apsver pārdot pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" no saviem krājumiem, ceturtdien paziņojis ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers.
Vairāki Vašingtonas sabiedrotie Atlantijas aliansē uzzināja par savu dalību bruņojuma piegādes shēmā Ukrainai tikai pēc tam, kad par to paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, aģentūrai “Reuters” pastāstīja avoti diplomātiskajās aprindās.
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) publicējis paziņojumu, kurā apsūdz NATO "Moldovas sagatavošanā iespējamam militāram konfliktam ar Krieviju" - plāniem izmantot Moldovas teritoriju kā treniņu poligonu un placdarmu uzbrukumam Krievijai.
Eiropas partneri finansēs vismaz trīs zenītraķešu sistēmas "Patriot" piegādāšanai Ukrainai, bet NATO nebūs tieši iesaistīta, atsaucoties uz Vācijas valdības pārstāvi, ziņo laikraksts "The Guardian" un citi mediji.
ASV pārdod ieročus saviem sabiedrotajiem Eiropā, lai tie varētu apbruņot Ukrainu laikā, kad Krievija pastiprina bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumus, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps un valsts sekretārs Marko Rubio.
Eiropas lielākā osta Roterdama ir sākusi gatavoties iespējamam karam ar Krieviju, piešķirot piestātnes NATO aprīkojumam un stiprinot loģistiku, vēsta “Financial Times”.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs nešaubās, ka apdraudējuma gadījumā Baltijas valstis saņems pilnu atbalstu no NATO sabiedrotajiem, izriet no viņa paustā žurnālistiem otrdien Rīgas pilī notikušajā preses konferencē ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru.
NATO nākotni prognozēt vai apšaubīt tās stabilitāti šķiet pāragri, tomēr Latvijai un Kanādai neviens neliedz domāt par jauniem pasākumiem un jaunām partnerattiecību formām, drošības stiprināšanai sadarbojoties ar partneriem paralēli NATO procesiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja Kanādas dezinformācijas apkarošanas projekta "DisinfoWatch" dibinātājs un direktors Markuss Kolga.
Krievijas iebrukums NATO varētu sākties ar Baltiju, taču Krievijas triecieni varētu tikt vērsti arī pret mērķiem ārpus bijušās Padomju Savienības, raksta "Bloomberg".