NATO ģenerālis: Uzbrukums aliansei ir ļoti maz ticams, taču jāgatavojas arī šādam scenārijam

Baltijas valstu militārā drošība ir ievērojami uzlabojusies un pašlaik nav nepieciešams reģionā izvietot vēl vairāk starptautisko spēku, intervijā aģentūrai LETA Rīgas konferences laikā atzina NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Džons Mīds.

Viņš uzsvēra, ka NATO tagad ir skaidra Eiroatlantiskās telpas atturēšanas un aizsardzības stratēģija, kā arī konkrēti reģionālie rīcības plāni, kas saskaņoti ar dalībvalstu nacionālo plānošanu.

“Mēs izstrādājam militāro spēju attīstības virzienus un veidus, kā kopīgi aizstāvēt katru zemes metru. Tas ir kopīgs un arvien dziļāk integrēts darbs,” sacīja Mīds.

Kā vienu no veiksmīgas pielāgošanās piemēriem viņš minēja Baltijas jūrā īstenoto NATO operāciju “Baltic Sentry”. Kopš tās sākšanas vairs neesot notikuši zemūdens kabeļu pārgriešanas incidenti. Savukārt alianses austrumu flanga gaisa telpas aizsardzībai sākta operācija “Eastern Sentry”.

Vienlaikus NATO turpina novērst savu spēju trūkumus. Mīds atzina, ka pārmaiņas militārajā jomā notiek ārkārtīgi strauji un aliansei jākļūst ātrākai.

Patiesībā mums jājūtas nedaudz neērti, ka neesam pietiekami ātri,” viņš teica.

Viens no Baltijas valstu stratēģiskajiem izaicinājumiem ir nelielais ģeogrāfiskais dziļums jeb īsā distance no iespējamās frontes līnijas līdz valstu svarīgākajiem centriem. NATO kopējā aizsardzības sistēma ir paredzēta šī trūkuma kompensēšanai.

Hibrīduzbrukumi saliedē NATO

Runājot par Krievijas īstenotajiem hibrīduzbrukumiem, Mīds atzina, ka apzīmējums “hibrīduzbrukums” dažkārt nav pietiekami spēcīgs. NATO ģenerālsekretārs šādu rīcību mēdzot saukt par destabilizēšanu.

Daudzu šo uzbrukumu mērķis ir atturēt NATO valstis no palīdzības sniegšanas Ukrainai. Tādēļ alianses atbildei vajadzētu būt vēl apņēmīgākam atbalstam Ukrainai un ciešākai sabiedroto vienotībai.

“Jebkādu hibrīduzbrukumu rezultāts ir aizvien lielāka NATO valstu vienotība,” uzsvēra ģenerālis.

Viens no galvenajiem sarežģījumiem ir agresora identificēšana, jo ne vienmēr iespējams nepārprotami pierādīt, kas stāv aiz konkrētā uzbrukuma. Tomēr Mīds norādīja, ka Vācija un Polija atsevišķos gadījumos ir publiski nosaukušas Krieviju, kad tās rīcībā bijuši pietiekami pierādījumi.

ASV loma aizvien ir izšķiroša

Eiropas valstīm palielinot aizsardzības izdevumus un uzņemoties lielāku atbildību, notiek arī pienākumu pārdale NATO iekšienē. Tomēr ASV militārā klātbūtne Eiropā joprojām esot fundamentāli svarīga.

“Spēcīgāka Eiropa nozīmē spēcīgāku NATO. Tieši uz to mēs virzāmies, taču ASV joprojām ir izšķiroša loma mūsu plānos,” sacīja Mīds.

Viņš uzsvēra, ka politiskās varas maiņa atsevišķās dalībvalstīs līdz šim nav ietekmējusi NATO reģionālo militāro plānošanu. Lai gan 32 dalībvalstu vienošana ne vienmēr ir viegla, alianse savas pastāvēšanas laikā esot pierādījusi, ka spēj saglabāt vienotību.

Krievija paplašina un modernizē armiju

Par lielāko apdraudējumu NATO drošībai Mīds nosauca Krievijas sākto karu Ukrainā. Alianse rūpīgi seko tam, kā Krievija atjauno, paplašina un modernizē savu armiju, kā arī attīsta bezpilota sistēmas un maina karošanas metodes.

Saskaņā ar Krievijas prezidenta izdoto dekrētu valsts bruņotos spēkus paredzēts palielināt līdz 2,4 miljoniem cilvēku, no kuriem 1,5 miljoni būtu militārpersonas.

Mēs joprojām uzskatām, ka uzbrukums NATO ir ļoti maz ticams. Taču mums jābūt gataviem arī ļoti maz ticamam scenārijam,” sacīja ģenerālis.

Viņš neprognozēja, cik ātri Krievija pēc iespējama pamiera Ukrainā spētu atjaunot spēkus jaunam uzbrukumam, taču uzsvēra, ka NATO šo procesu rūpīgi vēro. Ukraina ar savu pretošanos daudzējādā ziņā stiprina arī NATO valstu drošību, tādēļ aliansei jāsaglabā nelokāms atbalsts Ukrainai.

Papildu spēki Baltijā pašlaik neesot vajadzīgi

Mīds atzina, ka pēdējos gados panākts milzīgs progress militārās loģistikas un Baltijas valstu savstarpējās sadarbības jomā. NATO un dalībvalstu aizsardzības plāni tagad ir daudz labāk saskaņoti, un to darbība tiek regulāri pārbaudīta mācībās.

Vaicāts, vai Baltijas valstīs būtu jāizvieto vairāk starptautisko spēku, ģenerālis atbildēja noliedzoši. Viņaprāt, pašreizējais spēku apjoms ir atbilstošs, taču aliansei praksē jāapliecina, ka nepieciešamības gadījumā tā spēj ātri nosūtīt papildspēkus.

Nozīmīgs pārbaudījums būs nākamgad paredzētās mācības “Steadfast Defender”, kurās NATO testēs spēku pārvietošanu, loģistiku un atbalsta tīklus. Vienlaikus atsevišķu aizsardzības plānu pilnīgas gatavības sasniegšanai vēl būšot nepieciešami vairāki gadi.

Latvijai īpaša uzmanība jāpievērš sakaru un informācijas sistēmām, datu izmantošanai, agresora identificēšanai, bezpilota lidaparātiem un gaisa aizsardzībai. Mīds gan piebilda, ka tehnoloģijas un inovācijas ir Latvijas stiprā puse.

“Galvenais ir mūsu vienotība. Nedrīkstam ļauties bailēm. Draudi pastāvīgi mainās, taču mēs ar tiem kopā tiekam galā,” Latvijas iedzīvotājiem sacīja NATO ģenerālis.