Ir jēga? Norvēģijas ārlietu ministrs vērtē pret Krieviju noteikto sankciju efektivitāti
Sankcijas pret Krieviju palīdz, taču tās jāapvieno ar citiem instrumentiem, ceturtdien Rīgas konferencē uzsvēra Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide, vērtējot pret Krieviju noteikto sankciju efektivitāti.
Diskusijā par diplomātijas lomu mainīgajā pasaulē piedalījās arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura uzsvēra, ka patlaban pasaulē notiek lielākais konfliktu skaits ilgā laika posmā un Latvija, darbojoties ANO Drošības padomē, to izjūt ikdienā. Viņa sacīja, ka diplomātu uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai konfliktus novērstu un atrisinātu, tomēr pašreizējā situācijā ar vārdiem vien nepietiek.
"Kavēšanās nav atbilde - atbilde ir rīcība," teica ministre, uzsverot, ka tas attiecas gan uz konvencionālo, gan nekonvencionālo karadarbību.
Viņa atzīmēja, ka reģionā ir palielināti ieguldījumi aizsardzībā un ir apņemšanās uzturēt NATO kā spēcīgu atturēšanas un aizsardzības aliansi. Pēc Bražes paustā, tiek stiprināta Eiropas Savienības (ES) loma drošības jautājumu risināšanā, neaizstājot NATO, bet papildinot alianses darbu.
Runājot par sankcijām pret Krieviju, Latvijas ārlietu ministre skaidroja, ka to mērķis ir ietekmēt Krievijas spēju turpināt karu. Viņa uzsvēra, ka ierobežojošie pasākumi vērsti pret lēmumu pieņēmējiem, Krievijas spējām finansēt karu un iegūt tehnoloģijas, kā arī pret sankciju apiešanā iesaistītajiem uzņēmumiem, valstīm un personām.
Braže vērtēja, ka sankcijas ir būtiski ietekmējušas Krievijas ekonomiku, tomēr arī Krievija mācās un pielāgojas. Viņasprāt, viens no izaicinājumiem demokrātijām ir tas, ka miera laikā iekšpolitisku apsvērumu dēļ ir daudz grūtāk pieņemt lēmumus par ievērojamu līdzekļu novirzīšanu aizsardzībai, kamēr Ukraina un Krievija lēmumus pieņem kara apstākļos.
Eide uzsvēra, ka sankcijas vājina Krievijas ekonomiku un apgrūtina tai vajadzīgo tehnoloģiju iegūšanu, tomēr ar sankcijām vien nepietiek. Viņš atzīmēja, ka tikai Rietumvalstu noteikti ierobežojumi nevar radīt visaptverošu ietekmi, kā dažkārt uzskata. Norvēģijas ārlietu ministra ieskatā sankcijas joprojām ir nozīmīgas.
Eide klāstīja, ka "gudra" politika nozīmē diplomātisko, ekonomisko un militāro instrumentu apvienošanu. Viņaprāt, valsts varas efektivitāte ir vērtējama nevis pēc noteikto sankciju vai iznīcināto objektu skaita, bet pēc tā, vai izdodas liegt pretiniekam īstenot iecerēto vai panākt rīcības maiņu.
NATO ģenerālsekretāra vietniece Radmila Šekerinska uzsvēra, ka Krievijai neizdodas sasniegt savus militāros mērķus Ukrainā. Savukārt intensīvos uzbrukumus Ukrainas pilsētām, dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai viņa saistīja ar Krievijas mēģinājumiem salauzt Ukrainas sabiedrības apņēmību.
Viņa sacīja, ka Krievijas agresīvā rīcība vērojama ne tikai Ukrainā. NATO ģenerālsekretāra vietniece atzīmēja, ka sabiedroto valstis saskaras ar ļaunprātīgu dedzināšanu, gaisa telpas pārkāpumiem, draudiem un kiberuzbrukumiem, kuru mērķis ir graut NATO valstu vienotību un mazināt atbalstu Ukrainai.
Pēc Šekerinskas paustā, viena no Krievijas agresijas neparedzētajām sekām ir sabiedroto pastiprinātā koncentrēšanās uz "NATO 3.0" izveidi - spēcīgāku aliansi, kurā Eiropa un Kanāda uzņemtos vadošo lomu konvencionālajā atturēšanā un aizsardzībā Eiropā.
Viņa arī pauda, ka NATO operācija "Baltic Sentry" jeb "Baltijas sardze" devusi praktiskus rezultātus. NATO ģenerālsekretāra vietniece atzīmēja, ka Krievijai nācies izmantot karakuģus ēnu flotes kuģu pavadīšanai, palielinot savas izmaksas un padarot šos kuģus pamanāmākus. Savukārt operācijā "Eastern Sentry" jeb "Austrumu sardze" alianse meklē elastīgākus un izmaksu ziņā efektīvākus risinājumus austrumu flanga aizsardzībai.
LETA jau rakstīja, ka Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ceturtdien un piektdien notiek Rīgas konference, kuras uzmanības centrā ir Eiropas ekonomiskās noturības jautājumi un spēja vienoti stāvēt pretī jauniem iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem.
