Zviedrija izveidos NATO loģistikas štābu Enšēpingas pilsētā uz ziemeļrietumiem no Stokholmas, lai nodrošinātu spēku pārvietošanos Ziemeļeiropā, ceturtdien paziņoja valdība.
Polija ir gatava nodrošināt infrastruktūru un loģistiku sabiedroto karavīriem, ja sabiedrotie nolems nosūtīt kontingentu uz Ukrainu, taču Polijas karavīri tiešā veidā misijā nepiedalīsies, trešdien paziņoja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien tiekas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Baltā nama Ovālajā kabinetā. Tramps ir sagatavojis savu vēstījumu: lai karš beigtos, Zelenskim ir jāpiekrīt dažiem Krievijas nosacījumiem, tostarp jāatdod Krima un jāapsola nekad nepievienoties NATO, ziņo ASV medijs CNN.
Pirms sanāksmes ar Eiropas līderu piedalīšanos Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim pirmdien Vašingtonā būs divpusēja tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, paziņoja Baltais nams.
Otrdien, 19.augustā, ASV Gaisa spēku bumbvedējs "B-1B Lancer" kopā ar sabiedroto valstu iznīcinātājiem veiks zemo pārlidojumu virs Latvijas un ap plkst.12 pārlidojums būs redzams virs Brīvības pieminekļa, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.
Latvija ar vismaz diviem miljoniem eiro atbalstīs mehānismu NATO ieroču iegādei Ukrainai, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem norādīja premjerministre Evika Siliņa (JV).
Krievijas propagandisti atkal ir izteikuši draudus Baltijas valstīm, atkārtojot izteikumus, kas līdzīgi tiem, kas izskanēja Ukrainas uzbrukuma priekšvakarā, raksta “dialog.ua”.
NATO lidmašīnu radītais troksnis piektdien raisījis iedzīvotāju satraukumu, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtā informācija.
Saistībā ar dronu ielidošanu no Baltkrievijas Lietuvas aizsardzības un ārlietu ministri lūguši NATO sabiedrotos izvietot Lietuvā pretdronu aizsardzības līdzekļus.
Kremļa diktatora Vladimira Putina uzticamais līdzgaitnieks Nikolajs Patruševs, kurš nomināli ieņem pieticīgos prezidenta palīga un Jūras spēku kolēģijas priekšsēdētāja amatus, bet patiesībā ir otrā persona Kremļa varas hierarhijā, 26. jūlija intervijā Krievijas oficiālajam medijam paziņoja, ka Krievijas Federācija nekavējoties un graujoši atbildēs uz jebkādu militāru agresiju pret Kaļiņingradas apgabalu.
Vācijai tuvākajos gados nav jābaidās no Krievijas iebrukuma, paziņojis nesen izveidotās Teritoriālās aizsardzības divīzijas komandieris, Bundesvēra ģenerālmajors Andreass Henne.
Tikai 16% vāciešu apgalvo, ka viņi būtu ir gatavi bez vilcināšanās ķerties pie ieročiem militāra konflikta gadījumā, liecina jaunas aptaujas rezultāti.
Krievijas pārapbruņošanās programmas galvenais uzdevums ir sagatavot to karam ar NATO 2030.gadā, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.
Vadošie zinātnieki, kas pēta Krievijas aizsardzības stratēģijas un jaunās ieroču programmas, apgalvo, ka ir gandrīz neiespējami precīzi noteikt, kā sāksies vai izvērtīsies Rietumu nākamā sadursme ar Kremli, raksta “Forbes”.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24, meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc NATO nav gatava nākamajam karam, atgādināja vecu patiesību – jauniem ieročiem ir vajadzīga jauna taktika.
Pēc atgriešanās pie varas Amerikas Savienotajās Valstīs Donalds Tramps būtībā piedāvāja "uzdāvināt" Vladimiram Putinam piecus Ukrainas reģionus, tostarp Krimu, kā arī Ukrainas dalības aizliegumu NATO – tas viss kara izbeigšanas vārdā. Tomēr Putins šo iespēju noraidīja - tā intervijā vācu izdevumam “Welt” paziņoja Austrijas ārlietu ministre Beāte Mainla-Rezengere.