Ceturtdienas vakarā divas Krievijas militārās lidmašīnas no Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāva puses īslaicīgi pārkāpušas Lietuvas gaisa telpu, ziņo Lietuvas armija.
Francijas ģenerālštāba priekšnieks Fabjēns Mandons devis rīkojumu bruņotajiem spēkiem gatavoties Krievijas triecienam tuvākajos gados, brīdinot, ka Maskava "varētu krist kārdinājumā" paplašināt savu karadarbību ārpus Ukrainas NATO teritorijā.
Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna sen izteiktais priekšlikums tuvākajās nedēļās Budapeštā rīkot ASV un Krievijas prezidentu Donalda Trampa un Vladimira Putina samitu varētu piepildīties, taču Kremlim iecerētajā ceļojumā uz Eiropu būt jātiek galā ar vairākiem šķēršļiem, raksta “lrt.lt”.
Saruna ar politologu, drošības politikas pētnieku, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Tomu Rostoku par Latvijas drošību vispārējās politiskās nestabilitātes apstākļos.
“Es ar pārliecību varu teikt, ka mēs esam gatavi karot tāpēc, ka esam izstudējuši un izspēlējuši mācībās, plānošanas procesos dažādus scenārijus,” TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” apgalvo ģenerālmajors, NBS komandieris Kaspars Pudāns.
Eiropas Komisija (EK) ceturtdien ierosinājusi četrus bruņošanās projektus jomās, kas saistītas ar robežu aizsardzību, pretgaisa aizsardzību, kosmosu un aizsardzību pret droniem.
Krievija pēdējā laikā īsteno dažādus hibrīduzbrukumus pret NATO dalībvalstīm, testējot alianses spējas un reakciju, taču izvairās no rīcības, kas varētu izraisīt pilna mēroga militāru atbildi, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") direktors Jānis Sārts.
Uguns pārtraukšana vai ilgstoša karadarbības apturēšana Ukrainā dos Krievijai iespēju ātri pārdislocēt karaspēku uz Krievijas robežu ar NATO, atzinis ASV Kara pētniecības institūts (ISW).
Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Martins Jēgers pirmdien brīdinājis, ka Krievija ir apņēmības pilna paplašināt savu ietekmes sfēru uz rietumiem un nevairīsies no militāras konfrontācijas ar NATO.
Satrauktas par Krievijas milzīgajiem militārajiem izdevumiem kopš tās iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, trīs Baltijas valstis izstrādā ārkārtas rīcības plānus, lai risinātu iespēju, ka simtiem tūkstošu cilvēku bēg no Krievijas karaspēka izvietošanas vai uzbrukuma, vēsta aģentūra “Reuters”.
ASV Senāts nobalsojis par aizsardzības budžeta plānu 925 miljardu dolāru (800 miljardu eiro) apmērā, no kuriem 350 miljoni dolāru paredzēti Baltijas drošības iniciatīvai.
Ja Spāniju neizdosies pārliecināt palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), par ko tika panākta vienošanās NATO samitā jūnijā, iespējams, šo valsti vajadzētu izslēgt no Ziemeļatlantijas alianses, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.
Galvenā problēma Eiropas aizsardzības jomā vairs nav naudas trūkums, bet gan nespēja pārvērst to reālā militārā kapacitātē, norādīja Lielbritānijas domnīcas "Royal United Services Institute" (RUSI) vecākais pētnieks sauszemes karadarbības jautājumos Džeks Vatlings, kurš ceturtdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference".
Baltijas valstis un Polija arī 2021.gadā uzsvēra, ka Krievija nevēlas dialogu ar vienotu Eiropu un centīsies šķelt tās pozīciju, otrdien preses konferencē Rīgas pilī norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aicināts komentēt bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumus, ka pirms agresijas kara Ukrainā Polija un Baltijas valstis bloķēja tiešas sarunas ar Krieviju.
Vai un kad Krievija varētu uzbrukt kādai NATO valstij - uz šiem jautājumiem vienotas atbildes nav. Izskan tikai minējumi, prognozes. Tiesa, ar dažādām provokācijām Eiropa saskaras jau šobrīd.
Dānijas galvaspilsētā notiekošais ES līderu neformālais (ārpus oficiālā kalendārā plāna) samits ir veltīts tikai vienam jautājumam – Eiropas drošībai. “Līdz 2030. gadam mums būtu jāspēj sevi pilnībā aizsargāt,” Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu citē ziņu aģentūra AFP. “Mēs jau tagad darām daudz, bet mums jārīkojas vēl straujāk,” viņa piebilda.