Ukrainas militārista ieteikums Baltijas valstīm: veidojiet nāves zonas
Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un nepietiekami tiem gatavojas, intervijā laikrakstam “Postimees” sacīja Ukrainas bezpilota lidaparātu spēku komandieris majors Roberts Brovdi, kurš pazīstams ar iesauku Maģārs.
Maģārs piedāvā Igaunijai, Latvijai un Lietuvai savu rīcības plānu, kā ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamu Krievijas uzbrukumu, izmantojot dronus. Viņa ieteikumu pamatā ir ar dronu palīdzību izveidot "nāves zonu" uz Krievijas robežas, lai, tēlaini izsakoties, tur nevarētu pakustēties pat pele. “Puiši, nekavējieties. Lūk, pirmie pieci soļi, kas jums jāpaveic līdz 2026. gadam,” augusta sākumā intervijā laikrakstam “Postimees” sacīja Brovdi. “Tās nav sarežģītas lietas. Jums tikai jāpieņem lēmums un tas jādara.”
Maģārs ir rūpīgi pārdomājis, kādām jābūt Baltijas valstu spējām un gatavībai iespējama Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc viņa teiktā, Baltijas valstīm plānam jābūt balstītam uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. “Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānota ofensīva, jūs varat nekavējoties atbildēt un neielaist ienaidnieku savā teritorijā,” viņš uzsvēra.
Pieci priekšlikumi
Pirmais priekšlikums - izveidot nosacītu “nāves zonu” gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kurā droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo plašāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo izmēru, šai “nāves zonai” jābūt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. “Nocirst tur absolūti visu,” sacīja Maģārs. “Tai jābūt pilnīgi atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevar paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt redzamam. Šī ir jūsu tā sauktā buferzona.”
Otrais priekšlikums - lai “nāves zona” darbotos, ir jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešama komunikācija. Kara pieredze Ukrainā, pēc Maģāra domām, liecina, ka visuzticamākā komunikācija ir pa optisko šķiedru kabeli. “Nevis pa gaisu, bet gan jāievieto pazemē. 30-50 centimetrus zem zemes,” sacīja Maģārs. “Un šī komunikācija ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā pēc matricas principa.”
Gar visu robežu esošajam optisko šķiedru kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu savienot visu veidu sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus utt. Visam šim pazemes optisko šķiedru kabeļu tīklam jābūt savienotam starp Baltijas valstīm. “Šī infrastruktūra, kas izveidota ar optisko šķiedru kabeļiem, ļaus nākotnē uzbūvēt nepieciešamo skaitu dronu palaišanas laukumu, no kurienes droni varēs pacelties, lai piloti tos varētu attālināti vadīt,” sacīja Maģārs. “Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi ir tas, lai tas būtu attālināti.” Trešais priekšlikums - jāizveido efektīva taktiskā jeb īsa darbības rādiusa pretgaisa aizsardzība, kas spēj redzēt 15-30 kilometrus. Šāda pretgaisa aizsardzība jāizvieto blīvi gar izveidoto “nāves zonu”. Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus ienaidnieka izlūkošanas un uzbrukuma dronus, kas lido gaisā. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās karadarbības līdzekļiem, vai citām metodēm. “Ja ienaidnieks gribēs uzbrukt, viņi nenāks ar tankiem. Viņi nesāks ar artilērijas apšaudi,” sacīja Maģārs. “Vispirms viņi nāks ar izlūkošanas droniem. Viņi visu pārskatīs, un tad ielidos uzbrukuma droni un raķetes. Jums tas jāzina, jābūt tam gataviem.” Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās vispirms. “Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus,” sacīja Maģārs. Ceturtais priekšlikums - katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. “Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem,” sacīja Maģārs. Lai aprakstītu, kāpēc tikai sarežģīta dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Maģārs ir pieņēmis terminu “boršča recepte”.
“Šī “boršča recepte” ietver dažādu veidu apkalpju sarakstu, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādos attālumos viena no otras,” sacīja Maģārs. Borščs, slavenākais Ukrainas virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc viņa teiktā, tas pats ir ar bezpilota lidaparātu spēkiem - šī lieta nedarbojas, ja trūks kādas sastāvdaļas. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc “boršča receptes” principa, var nobraukt simt kilometru garu posmu, norāda Maģārs. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jāuzrauga ienaidnieks un jābūt gatavai, tā var nobraukt arī 500-600 kilometrus. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus bezpilota lidaparātu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. “Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi parādām, ka tas darbojas?” jautāja Maģārs. “Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem no visiem mērķiem.” “Vai man ir jānāk un jādejo jums nacionāla deja par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze,” piebilda Maģārs, kurš ir pazīstams ar savu tēlaino runu. Piektais priekšlikums - spēja uzbrukt ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa bezpilota lidaparāti un to apkalpes.
Pēc Maģāra teiktā, dronu brigādē ir jāsagatavo 30-50 vidēja un tāla darbības rādiusa dronu apkalpes, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operacionālā un stratēģiskā dziļumā. “Mainīt pretinieka plānus, veikt triecienus, kas piespiestu viņu mainīt savus plānus, termiņus,” sacīja Maģārs. Viņa ieskatā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem nekavējoties jāsāk vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana. Viņš sacīja, ka Ukrainas bruņotie spēki labprāt palīdzētu šajā jautājumā. “Nāves zonas” izveide uz robežas ar Krieviju un optiskās šķiedras kabeļu tīkla izvēršana ir lietas, ko var izdarīt ātri, šī gada laikā, viņš uzskata. Ja ir griba. Viņš apgalvoja, ka nevienam no tiem nav nepieciešams miljardu budžets. “Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri,” sacīja Maģārs. “Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādās pret to un ka neradīsies problēmas ar privātajām zemēm, par to, kurš kaut ko atļauj darīt un kurš nē.”
“Šeit jums pašiem jāizvēlas - vai nu sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu nostāju, ka tas viss ir jādara,” turpināja Maģārs. “Vienkārši dariet to. Dodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik cieši neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši pirmie tiks sakauti, kad maskavieši nāks jums pakaļ.” 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja līgumu par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tas būs pilnīgi atšķirīgs no tā, kā Ukrainas bezpilota lidaparātu spēku komandieris iesaka būvēt aizsardzības līniju. Jau būvējamā Baltijas aizsardzības līnija ir aizsardzības būvju un barjeru sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem utt. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiski šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plāns ir uzbūvēt līdz 600 apkalpes lieluma bunkuriem. Ja Krievija uzbruktu, aizsardzības līnijai, pēc Igaunijas Aizsardzības ministrijas domām, vajadzētu palēnināt un novirzīt Krievijas vienību kustību un piespiest tās pārvietoties uz vietām, kur tās ir vieglāk apšaudīt ar uguni. Tas, pēc aizsardzības līnijas veidotāju idejas, dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana - parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta jau no pirmā metra.
Taču, pēc Maģāra teiktā, šādas aizsardzības līnijas būvniecība balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. “Tas nav daudzsološi,” viņš teica. “Ar kinētiku nevar apturēt ienaidnieka ofensīvu.” Ar “kinētiku” Maģārs domā nocietinājumus un tradicionālo ieroču ugunsspēku. “Ja mūsdienās dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi ir jārada tieši dronu izmantošanai,” viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta iespējas, ka Krievija organizētu ofensīvu pret Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, bija pārliecināts Maģārs. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir jārada tas, kas Ukrainā šobrīd ir aktuāli un efektīvi, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem.
“Ir jāpraktizē ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem,” sacīja Maģārs. “Visas elektroniskās kara prasmes ir jāpraktizē. Un kas tam atkal ir nepieciešams? Jāizbūvē optisko šķiedru kabeļu infrastruktūra.” Viņa vērtējumā Krievijas uzbrukuma iespējamību palielina fakts, ka NATO līdz šim nav parādījusi vienotību un atbildes spējas Kremļa provokāciju priekšā. “Jūsu gaisa telpā nejauši ielido Krievijas drons, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai paužat bažas, ka jums tas nepatīk,” sacīja Maģārs. “Notrieciet to, kad tas tuvojas! Šaujiet, ļaujiet tam nogrimt, tas vairs neatgriezīsies,” ieteica Maģārs. “Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā apspriest, vai atbildēt vai nē, vai to padzīt vai nē.” Viņš minēja Polijas piemēru, kur vairākkārt ir ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa kuģi. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, viņš vaicā. “Ja viņiem uzreiz uzbruks tūkstoš vienību, viņiem atkritīs žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt,” sacīja Maģārs. “Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstoš “Shahed” tipa dronu palaišana Krievijai nav problēma.”
