"Putina galvā ielīst nespēsim." Raivis Melnis komentē iespējamo Krievijas uzbrukumu NATO
Drošības stiprināšanai Latvijai no Ukrainas nepieciešami vidējās darbības droni un dažādas elektromagnētiskās karadarbības sistēmas, savukārt Baltijas aizsardzības līnijas veidošanā nākamgad plānots jau sākt bunkuru un nocietinājumu izveidošanu. Savukārt nelegālo migrantu atturēšanai uz robežas ar Baltkrieviju Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi savu piedāvājumu Iekšlietu ministrijai, tomēr vienlaikus aizsardzības resors nevarot pilnībā pārņemt robežas sargāšanu.
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis uzskata, ka Krievija nākotnē atjaunos savu armiju un diktatora Putina galvā ielīst nespēsim, taču arī NATO, tostarp Latvija, veido savas armijas daudz spēcīgākas, lai tās ir spējīgas nepieciešamības gadījumā sakaut agresoru.
Krievijas militārs iebrukums šobrīd ministra uztverē nav iespējams
"Krievija ir iestrēgusi Ukrainā. Ukraina veiksmīgi cīnās un iznīcina gan Krievijas loģistiku, gan veic tālo mērķu iznīcināšanu, kas liedz Krievijai attīstīt savus uzbrukumus tālāk. Tāpēc tiešs militārs konvencionāls uzbrukums NATO manā uztverē nav iespējams," komentē Melnis.
Provokācijas esot skaidri redzamas, un nelegālā imigrācija ir daļa no tā. "Protams, Krievija var izvērst arī cita veida provokācijas. Mēs esam kontaktā ar mūsu sabiedrotajiem, iekšlietu dienestiem, ar Ukrainu, skatāmies un sekojam līdzi attīstībai. Parādoties indikācijām, mēs esam gatavi reaģēt."
Taču par masīviem uzbrukumiem runājot, ministrs uzskata, ka tad Krievijai ir jāpārsviež savi spēki no Ukrainas, jāformē vienības netālu no Latvijas un jāveic uzbrukums.
Vai tas ir iespējams? "Mēs to pamanītu ļoti savlaicīgi. Turklāt, ja Krievija veiktu šādu gājienu, tas ukraiņiem pavērtu daudz lielākas iespējas veikt savas operācijas, ko Krievija atļauties nevar. Vai Krievija var atļauties karot divās frontēs? Tā būs stratēģiska kļūda. Jau uzbrukums Ukrainai ir stratēģiska kļūda un pārrēķināšanās. Tāpēc Krievija tuvākajā laikā neko līdzīgu nespēs. Es to nesaku tikai tādēļ, lai nomierinātu," pārliecināts ir Raivis Melnis.
Ministrs atzīst, ka Krievija atjaunos savu armiju, bet tāpēc arī NATO būvējot savas armijas daudz spēcīgākas, lai tās ir spējīgas apturēt un nepieciešamības gadījumā arī sakaut, lai Krievija šādus plānus nerealizētu.
Pēdējā NATO samitā tika paziņots, ka investīcijas militārajā industrijā ir 139 miljardi eiro, lai paaugstinātu kaujas spējas. "Tās ir milzīgas summas, un mūsu spējas strauji aug. Arī Latvijā mēs ieguldām, lai bruņoto spēku kapacitāte augtu daudz straujāk. NATO apņemšanās gan par 5. pantu, gan par aizsardzību no pirmā centimetra skaidri un gaiši ir definēta. ASV apņemšanās būt stratēģiskam partnerim, piedalīties un aizstāvēt ir skaidri definēta. NATO valstu apņemšanās palielināt aizsardzības izdevumus ir."
Tomēr - vai mēs varēsim ielīst [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina galvā? "Nē," atbild ministrs. "Mums ir jābūt gataviem, un mēs gatavojam savus spēkus tā, lai mēs būtu gatavi gan provokācijām, gan valsts aizsardzībai."
