Muzejs

Krāšņā parādē Ēģiptes galvaspilsētā Kairā no viena muzeja uz citu pārvestas 22 Senās Ēģiptes valdnieku mūmijas. Visu ceremoniju tiešraidē translēja valsts televīzijā. Turklāt to komentēja viens no slavenākajiem vietējiem arheologiem – bijušais Tūrisma un senlietu ministrijas vadītājs Zahi Havāss, kuru pasaulē bieži dēvē par «ēģiptiešu Indiana Džonsu».

Starptautiskajā laimes dienā 20. martā Lietuvas muzeji, kaut arī ar ierobežojumiem, sāka uzņemt apmeklētājus. Laimīgi bija apmeklētāji, laimīgi arī muzeju darbinieki. Latvijā muzeji pagaidām ir slēgti un ceļot uz Lietuvu pašlaik var, bet jāuzrāda negatīvs PRC vai antigēna tests. Diezgan ķēpīgi. Toties varam attālināti ļaut ielūkoties unikālā muzeja ekspozīcijā, kur atrodas arī Latvijas vecmeistaru apgleznota porcelāna servīze.

Marta pēdējā dienā mūžības ceļā devusies Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ilggadējā direktore (no 1987.g. līdz 2020.g.), Latvijas muzeju leģendāra personība - Klāra Radziņa.

Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” ir vienīgais Baltijas valstīs, kas veltīts jūgendstila kultūrvēsturiskajam mantojumam.Muzeja ēka Alberta ielā 12 celta 1903. gadā kā izcilā latviešu arhitekta Konstantīna Pēkšēna personiskais nams. Muzejā aplūkojams autentisks jūgendstila dzīvokļa interjers un moderna digitālā ekspozīcija. Dzīvokļa interjers pilnībā atklāj jūgendstila būtību – no telpu plānojuma, oriģinālajiem sienu krāsojumiem un griestu gleznojumiem līdz telpu iekārtojumam. Apskatāmas rīdzinieku mēbeles, trauki, mākslas darbi, pulksteņi, apģērbi, izšuvumi un citi priekšmeti.

Aspazijas mājas sociālā medija "Facebook" lapā šodien plkst.19 notiks pirmās attālinātās dzejnieces dzimšanas dienas svinības muzeja pastāvēšanas vēsturē.

Mecenāts un mākslas kolekcionārs Pjotrs Avens iegādājies nekustamo īpašumu Rīgā, Valdemāra ielā 19, ar mērķi nākotnē šajā namā izveidot nevalstisku latviešu un krievu mākslas muzeju.

Martā Rīgas Porcelāna muzejs skatlogos piedāvā apskatīt vairākas populāras servīžu formas ar dažādām dekoru variācijām. Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzeja kolekcija vēsta par Rīgā radīto porcelānu un izseko tā ražošanas tradīcijām un porcelāna dizaina attīstībai no 19. gs. vidus līdz 20. gs. 90. gadiem, kā arī iepazīstina ar porcelāna mākslas procesiem mūsdienās. Atsaucoties uz sabiedrības pieaugošo interesi par Rīgas Porcelāna rūpnīcā ražoto porcelānu, īpaši servīzēm, Rīgas Porcelāna muzejs piedāvā jaunu ekspozīciju muzeja skatlogos ēkas pirmajā stāvā, Konventa sētā. Tajā ir izvietoti daži no populārākajiem 20. gs. 70., 80. gados un 90. gadu sākumā ražoto servīžu tipiem. Servīzes “Vasara”, “Aija-I” un “Aija-II”, “Māra”, “Anita”, “Karīna”, “Viktorija”, “Diāna”, “Ārija”, “Ija”, “Vakars” un “Rīga” gan tējas, gan kafijas komplektācijās, kā arī lielos tilpumos vai arī divām personām paredzētās miniatūrās versijās ļaus ikvienam interesentam uzzināt, kā tieši izskatījās šīs, sieviešu vārdos nosauktās Rīgas Porcelāna rūpnīcas ražotās servīzes.

Farmācijas muzeja misija ir radīt Latvijas sabiedrībā priekšstatu par farmāciju kā medicīnas nozari vēsturiskajā gaitā, kā arī veidot izpratni par tās nozīmību veselīgas sabiedrības attīstībā.

Rīgas Birža ir mākslas muzejs Doma laukumā 6 Rīgā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sastāvdaļa. Muzejā ir četras pastāvīgās ekspozīcijas: Austrumu galerija, Gleznu galerija, Rietumu galerija un Sudraba kabinets.

Latvijas Ugunsdzēsības muzejs ir muzejs Rīgā, Hanzas ielā 5 , kura ekspozīcija iepazīstina ar ugunsdzēsības vēsturi no 19. gadsimta vidus līdz mūsdienām. Tas atklāts 1978. gada 4. septembrī.

Lidostas “Rīga” attīstības plāni liek meklēt jaunas mājas Rīgas Aviācijas muzejam, kas ir privāts muzejs lidostas teritorijā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Muzeju, kura nosaukums ir "Valis" ("The Whale") plānots atklāt pēc trim gadiem Norvēģijas piekrastē. Iespaidīgā būve gan kalpos kā muzejs par vaļiem, gan kā to migrācijas vērošanas vieta.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs šodien no 18.00 līdz 21.00 ielūdz uz veļu godināšanu un aizgājušo senču pieminēšanu "Veļu vakarā".

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) centies pārliecināt Latvijas Etnogrāfiskā muzeja direktora amata konkursa līderi Unu Sedlenieci atteikties no amata, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks".

Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros no 5. septembra līdz 13. decembrim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Vecrīgā) skatāma izstāde "Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam 100" – veltījums vairs neeksistējošai kultūras institūcijai un tās darbiniekiem, kuru veidotais un saglabātais krājums turpina dzīvot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijās, pētniecībā un izstādēs.

Augusta sākumā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) tika informēta par gandrīz 200 monētu atradumu Rīgas apkārtnē. Šāda informācija liecināja, ka atradējam ir izdevies uziet vērtīgu, ar nodomu noglabātu monētu depozītu. Monētas tika atrastas nevis vienuviet, bet gan izklaidus, kas nozīmē, ka depozīts, kā tas nereti gadās arot zemi, ir ticis aizķerts ar arklu un izsvaidīts pa lauku. NKMP Arheoloģijas un vēstures un Kultūras priekšmetu aprites daļas speciālisti atradumu vietā veica nelielus pārbaudes izrakumus, lai mēģinātu atrast depozīta atlikušo daļu ar iespējamo trauku, kurā tas savulaik noglabāts. Lai gan izrakumos trauku atrast neizdevās, tomēr, ar metāla detektoru pārbaudot atraduma vietu, tika iegūti vēl vairāki desmiti monētu, līdz ar to kopumā šajā depozītā atrodot 277 monētas, kas datējamas ar 17. gadsimtu un kaltas mūsdienu Latvijas teritorijā, Lietuvā un Zviedrijā, bet vistālāko ceļu monētas mērojušas no mūsdienu Beļģijas teritorijas. Ņemot vērā atrastā depozīta sastāvā esošo monētu datējumu, visticamāk tas noslēpts Lielā Ziemeļu kara sākumā ap 1700. gadu.

Reti kurā pilsētā var atrast to vietu, lai droši teiktu – no šejienes tā ir sākusies. Latvijā šāds rets, ja ne vienīgais, gadījums ir Ventspils. Ventspils pils ir senākā un nozīmīgāka celtne pilsētā, pilsētas veidošanās cēlonis un asns, no kura vairāk nekā 700 gadu laikā izaugusi mūsdienu Ventspils.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs no šīs sestdienas, 18.jūlija aicina uz Brīvās dabas tirgu Bonaventuras muižas parkā. Vasaras sestdienās no 10.00 līdz 18.00 netālu no ieejas Brīvdabas muzejā, Bonaventuras muižas parkā, pulcēsies vietējie amatnieki ar skaistiem un noderīgiem darinājumiem un pārtikas mājražotāji, kas apmeklētājiem piedāvās nogaršot un iegādāties dažādus Latvijā tapušus gardumus.

Latvijas Dabas muzejā no 2020. gada 15. līdz 19. jūlijam norisinās gadskārtējā rožu izstāde, kas veidota sadarbībā ar stādaudzētavu “Latroze”.

Gandrīz četrus mēnešus pēc slēgšanas jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ pirmdien Parīzē durvis atkal vēris Luvras muzejs, un biļetes tika izpirktas acumirklī.