Otrdien Vācijas galvaspilsētā durvis publikai vēra rekonstruētā Berlīnes karaļpils, kurā iekārtots koloniālo artefaktu muzeju komplekss. Lai gan Humbolta forums tika atklāts jau pagājušā gada 16.decembrī, Covid-19 pandēmijas dēļ publikai tas joprojām nebija pieejams. Vērienīgā mēroga rekonstrukcijas darbi Vācijas galvaspilsētas centrā, kas tika uzsākti 2013.gadā, līdzīgi bēdīgi slavenajai jaunajai Berlīnes lidostai, kas tika atklāta pagājušā gada oktobrī, arī cieta no būvdarbu kavēšanās, izmaksu strauja pieauguma un pretrunīgajiem ieceres vērtējumiem sabiedrībā. Līdz Pirmā pasaules kara beigām, kad sagruva Vācijas impērija, pils kalpoja kā Hoencolneru dinastijas galvenā rezidence, un ieceres kritiķi norāda uz apstākli, ka gandrīz 20 000 eksponātu, kas nākuši no Āfrikas, Āzijas un Okeānijas, izvietoti ēkā, kur mituši galvenie vācu koloniālisma iniciatori. Oriģinālā pils kļuva par Berlīnes smagās vēstures upuri un nepārdzīvoja Otro pasaules karu un tam sekojošo Vācijas un tās galvaspilsētas sadalīšanu. Pils tika daļēji sagrauta sabiedroto gaisa bombardēšanas kampaņas laikā, bet to pilnīgi nojauca pēc kara valsts un Berlīnes austrumdaļai uzspiestais komunistiskais marionešu režīms. Berlīnes karaļpils vietā komunisti uzslēja Republikas pili, askētiska modernisma stilā veidotu kluci, kura fasādes greznoja oranžs atstarojošs stikls. Tajā līdz ar tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) dekoratīvo parlamentu bija izvietots arī kultūras un izklaižu centrs. Rekonstruētā Berlīnes karaļpils tapusi pēc itāļu arhitekta Franko Stellas projekta, un tās trīs fasādes ir oriģinālās baroka būves kopijas. Senākā Prūsijas pils daļa bija celta vē 15.gadsimtā, bet tās būvniecība noslēdzās tikai 18.gadsimta sākumā. Taču aiz vēsturisko fasāžu atdarinājumiem tagad slēpjas moderns ēku komplekss, kura kopplatība ir aptuveni 40 000 kvadrātmetru, kas atvēlēti izstāžu un konferenču zālēm. 21.gadsimta sākumā Prūsijas pils rekonstrukcija izsauca asas debates sabiedrībā, jo tā prasīja Republikas pils nojaukšanu. Lai gan nojaucamajā ēka savulaik ticis plaši izmantots tagad par ļoti kaitīgo atzītais azbests, tā bija iegūlusi daudzu austrumvāciešu sirdīs, kas šo būvi uzskatīja par savas vēstures un identitātes sastāvdaļu. Liela daļa no jaunajām ekspozīciju telpām atvēlēta Berlīnes etnoloģijas muzeja un Āzijas mākslas muzeja krājumiem, kas pilnībā tiks pārvietoti uz jauno mājvietu līdz 2021.gada beigām. Savu darbību Humbolta forums sāk ar sešām izstādēm, no kurām viena veltīta Berlīnes vēsturei, kamēr otrā aplūkojams ziloņkauls, bet vēl cita veltīta brāļiem Aleksandram un Vilhelmam Humboltiem, no kuriem viens bijis pazīstams ģeogrāfs un naturālists, bet otrs - filozofs un apgaismotājs, kas dibinājis tagad viņa vārdu nesošo Berlīnes Universitāti. "Izstādes ir ļoti atšķirīgas, no ļoti dažādām institūcijām," norādījis Humbolta centra direktors Harmuts Dorgelo. "Manuprāt, tas ir ļoti labi, jo ne vien parāda plašu tēmu loku, bet arī dažādus veidus, kādos šodien iespējams iekārtot izstādes." Avots: LETA
