Starptautiskajā laimes dienā 20. martā Lietuvas muzeji, kaut arī ar ierobežojumiem, sāka uzņemt apmeklētājus. Laimīgi bija apmeklētāji, laimīgi arī muzeju darbinieki. Latvijā muzeji pagaidām ir slēgti un ceļot uz Lietuvu pašlaik var, bet jāuzrāda negatīvs PRC vai antigēna tests. Diezgan ķēpīgi. Toties varam attālināti ļaut ielūkoties unikālā muzeja ekspozīcijā, kur atrodas arī Latvijas vecmeistaru apgleznota porcelāna servīze.
Nejaušības rezultāts
Jā, lietuvieši var lepoties, ka viņiem ir pasaulē vienīgais Velnu muzejs Kauņā. Muzeja izveidi noteica nejaušība. 1906. gada 13. jūnijā garīdznieks un rakstnieks Jozs Tums-Vaižgants uzdāvināja Lietuvas māksliniekam Antānam Žmuidzinavičam koka velna skulptūru ar novēlējumu, lai viņš kolekcionētu velniņus visu savu dzīvi. Tums-Vaižgants zināja, ka Žmuidzinavičs aizrāvās ar mistiku, bet nevarēja iedomāties, ka viņa novēlējums precīzi piepildīsies.
Par šo dāvinājumu padzirdēja citi Žmuidzinaviča kolēģi, un maisam gals bija vaļā. Mākslinieka viesi sāka nest velniņus citu pēc cita. Sākumā Antāns Žmuidzinavičs velnu kolekciju glabāja savā darbnīcā, bet kļuva par šauru. 1961. gadā viņš kolekciju uzdāvināja valstij. Pirms vairāk nekā desmit gadiem kolekcijā bija ap 3000 lielu un mazu, ļaunu un labsirdīgu, glītu un atbaidošu velnu, kas apdzīvo vairākus stāvus. Vienā stāvā ir Velnu muzeja dibinātāja kolekcija, nākamajā - Lietuvas meistaru darinājumi, vispēdīgi - dāvinājumi.
Velnēni, raganas, karnevāla maskas, velna pirksti un arī velnu tēmai veltīta servīze atceļojuši no 70 valstīm. Muzeja darbinieki velniņu skaitu cenšas ierobežot, jo šajā velnu komunālajā dzīvoklī pietrūkst vietas! Žmuidzinavičam pietrūka nieka pāris mēnešu, lai sagaidītu 90. jubileju. Viņš nomira 1966. gada 9. augustā. Un viņa māja pārvērtās par neparastu muzeju, ko tagad kāro apskatīt tūristi no daudzām valstīm. Tuma-Vaižganta novēlējums tika izteikts tālajā 1961. gadā, tomēr joprojām daudzi muzeja viesi dāvā pat ārkārtīgi retas velnu figūriņas. Tāpēc muzejs tika paplašināts.
