Viļņas rajona tiesā trešdien liecināja apsargs Nerijus Dulksnijs, kurš 2021. gadā strādāja tirdzniecības centrā "Rimi". Viņam abās kājās iešāva par pandēmijas prasībām sašutis veikala klients Dariuss Varnass. Cietušais apsargs lūdz atlīdzināt 2457,36 eiro par mantu un 70 tūkstošus eiro par morālo kaitējumu, raksta lrytas.lt.
Lai gan likumā ir ietverti objektīvi kritēriji, morālā kaitējuma atlīdzināšana ir pietiekami sarežģīts uzdevums, kas prasa novērtēt citai personai vien zināmas izjūtas. Turklāt tiesu prakse administratīvajās lietās attiecībā uz morālā kaitējuma atlīdzināšanu joprojām tikai veidojas. Vēl nav izveidojusies judikatūra, kas, atbilstoši vienlīdzības principam, atlīdzinājuma noteikšanā cita starpā ir jāņem vērā.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2010. gada 28. septembra spriedumu, ar kuru apmierināta ģimenes prasība par morālā kaitējuma atlīdzinājumu saistībā ar prettiesisku Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumu, atsakot reģistrēt pieteicēju meitu iedzīvotāju reģistrā kā nepilsoni.
Lemjot par morālā kaitējuma kompensāciju, tiesas nosaka visai atšķirīgu kompensācijas apmēru gadījumos, kad kaitējums radīts salīdzināmos apstākļos, konstatēts Augstākās tiesas pētījumā „Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā”. Pat vienas kategorijas krimināllietās morālā kaitējuma kompensācijas apmēri ir visai atšķirīgi un svārstās no visai nelielām līdz ievērojamām summām, ko zināmā mērā nosaka arī tas, kādu kompensāciju ir pieprasījis cietušais.
Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 2011.gada 31.maijā paredzējusi apelācijas kārtībā izskatīt 2006.gadā neveiksmīga izpletņa lēciena laikā bojā gājušā Speciālo uzdevumu vienības (SUV) kareivja Mārtiņa Arāja atraitnes Gitas Arājas un dēla Kristapa prasību pret valsti par 400 000 latu morālā kaitējuma piedziņu.