Lemjot par morālā kaitējuma kompensāciju, tiesas nosaka visai atšķirīgu kompensācijas apmēru gadījumos, kad kaitējums radīts salīdzināmos apstākļos, konstatēts Augstākās tiesas pētījumā „Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā”. Pat vienas kategorijas krimināllietās morālā kaitējuma kompensācijas apmēri ir visai atšķirīgi un svārstās no visai nelielām līdz ievērojamām summām, ko zināmā mērā nosaka arī tas, kādu kompensāciju ir pieprasījis cietušais.
Piemēram, kriminālprocesos apsūdzībā par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, morālā kaitējuma apmērs vidēji ir 6 000 - 7 000 latu. Apmēram tāda pati ir arī vidējā kompensācijas summa gadījumos, kad ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanas rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums. Savukārt vidējā kompensācijas summa lietās par slepkavībām ir 30 370 lati, bet par ceļu satiksmes negadījumu rezultātā izraisīto nāvi – 27 500 lati.
Pētījumā, ko sadarbībā ar Senāta Krimināllietu departamentu un Judikatūras nodaļu veikusi juridisko zinātņu doktore profesore Valentija Liholaja, analizēti 223 tiesu nolēmumi (84 - pirmās instances tiesas, 92 - apelācijas instances tiesas un 37 kasācijas instances tiesas nolēmumi) 85 kriminālprocesos. Nolēmumi stājušies spēkā 2008.-2010. gadā.
Secināts, ka, neskatoties uz striktu tiesisko regulējumu un visai plašo judikatūru, tiesu praksē konstatējama kļūdaina likuma normu piemērošana un nepareiza to satura interpretācija, nepietiekama likumā norādīto kritēriju, kas ņemami vērā pie morālā kaitējuma kompensācijas apmēra noteikšanas, izvērtēšana, neprecizitātes tiesas pieņemto lēmumu formulējumā un citas kļūdas un nepilnības.
Lai novērstu pētījuma gaitā konstatētos trūkumus un nodrošinātu likuma priekšrakstiem un judikatūrai atbilstošu jautājuma izlemšanu, pētījuma apkopojuma nobeigumā doti Senāta akceptēti ieteikumi tiesām, kas jāņem vērā, izlemjot jautājumu par morālā kaitējuma kompensāciju un tās piedziņu, kā arī nosakot morālā kaitējuma apmēru.
Senāts norāda: lai morālā kaitējuma atlīdzinājums būtu atbilstīgs, tam ir jābūt samērojamam ar nodarīto kaitējumu, un, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Tiesai ne tikai jānosaka atbilstīgs atlīdzinājums, bet arī jāpamato, kādēļ tā uzskatījusi atlīdzinājumu par atbilstīgu. Pamatojumam ir jāparāda, ka tiesa ir ņēmusi vērā un izvērtējusi visus atlīdzinājuma noteikšanā būtiskos apstākļus un ka tiesa, nosakot atlīdzinājumu, nav balstījusies vienīgi uz saviem subjektīvajiem ieskatiem, bet gan uz racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Šāds pamatojums ir būtisks, lai ikviens varētu pārliecināties par tiesas nolēmuma tiesiskumu.
Pētījuma pielikumā pievienota informācija par morālā kaitējuma apmēra noteikšanu dažās ārvalstīs, kā arī izstrādāti ieteikumi morālā kaitējuma kompensācijas summām, kādas tiesas varētu piedzīt par atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem.