Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2010. gada 28. septembra spriedumu, ar kuru apmierināta ģimenes prasība par morālā kaitējuma atlīdzinājumu saistībā ar prettiesisku Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumu, atsakot reģistrēt pieteicēju meitu iedzīvotāju reģistrā kā nepilsoni.
Ar minēto apgabaltiesas spriedumu noteikts atlīdzināt pieteicējiem mantiskos zaudējumus 460 latu apmērā un noteikta morālā kaitējuma atlīdzība 1000 latu apmērā mātei un 900 latu apmērā tēvam. Senāta spriedums nav pārsūdzams.
Senāts uzskata, ka tiesa pamatoti ir novērtējusi nodarītā morālā kaitējuma apmēru.
Senāta ieskatā, morālā kaitējuma apmērs nav nosakāms pilnīgi vienāds visās vienas kategorijas lietās. Pat ja nedaudz, tomēr var atšķirties katras lietas apstākļi – gan laika posma ilgums, kādā bērns faktiski nebija reģistrēts, gan katras ģimenes individuālie apstākļi un to saistība ar nereģistrēšanas faktu, gan brīdis, kad tiek taisīts spriedums par atlīdzinājuma piešķiršanu, kas arī var būt nozīmīgs, ņemot vērā naudas vērtības izmaiņas.
Analizējot Iekšlietu ministrijas iebildumus par morālā kaitējuma atlīdzinājuma atšķirīgu apmēru bērna mātei un tēvam, Senāta spriedumā teikts, ka iekšējo garīgo ciešanu novērtējums var atšķirties abiem vecākiem – tas nav jautājums par abu vecāku vienlīdzīgu saskarsmi ar bērnu vai citām vecāku tiesībām, kuras abiem vecākiem ir izmantojamas vienlīdzīgi, bet par to, kāda ir bērna mātes emocionālā pasaule atšķirībā no bērna tēva. Senāts uzskata, ka nav īpaši jāpierāda, ka māte, laikā pēc bērna dzimšanas gan fizisku, gan psiholoģisku iemeslu dēļ, ir ciešāk saistīta ar bērnu un var būt ievainojamāka jautājumos, kas skar bērnu, turklāt būtiski, ka šajā gadījumā tādu viedokli par abu vecāku ciešanām pauduši paši pieteicēji.
Pieteicēji ar pieteikumu tiesā vērsās 2006.gada 13.novembrī, lūdzot atcelt Iekšlietu ministrijas 2006.gada 13.oktobra lēmumu, ar kuru noraidīta pieteicēju prasība par materiālā zaudējuma un morālā kaitējuma atlīdzinājuma par tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu, nereģistrējot pieteicēju meitu Iedzīvotāju reģistrā kā nepilsoni.
Iepriekš par PMLP lēmumu, ar kuru tika atteikts pieteicēju meitu reģistrēt, pieteicēji tiesājušies un ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums, ar kuru Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmums atcelts un uzlikts par pienākumu reģistrēt pieteicēju meitu Iedzīvotāju reģistrā kā nepilsoni, piešķirot viņai personas kodu. 2005.gada 19.septembrī pieteicēju meita reģistrēta, izdota dzimšanas apliecība un noteikts personas kods. Pieteicēji vērsās Iekšlietu ministrijā ar iesniegumu atlīdzināt ar PMLP prettiesisko lēmumu nodarīto materiālo zaudējumu Ls 2000 apmērā un morālo kaitējumu Ls 8000 apmērā. Iekšlietu ministrija 2006.gada 13.oktobrī pieteicēju prasību par materiālā zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu noraidīja.
Pieteicēji vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt Iekšlietu ministrijas 2006.gada 13.oktobra lēmumu.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Administratīvā rajona tiesa 2008.gada 16.jūnijā pieteikumu apmierināja daļēji. Tiesa atcēla Iekšlietu ministrijas lēmumu no tā pieņemšanas dienas un uzlika par pienākumu atbildētājai atlīdzināt katram no vecākiem nodarīto morālo kaitējumu Ls 500 apmērā, kopā Ls 1000.
Administratīvā apgabaltiesa, izskatot pieteicēju un atbildētājas iesniegtās apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumu, pieteikumu apmierināja daļēji un uzlika par pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt pieteicēju mantiskos zaudējumus Ls 460 apmērā un nodarīto morālo kaitējumu Ls 1900 apmērā, no kuriem Ls 1000 ir morālā kaitējuma atlīdzība mātei un Ls 900 – tēvam. Administratīvā apgabaltiesa atzinusi pieteicējiem radīto ciešanu cēloņsakarību ar PMPL lēmumu.
Personas koda nepiešķiršana pieteicēju meitai radīja reālas sekas – netika sniegta un saņemta valsts palīdzība sociālo pabalstu veidā uzreiz pēc bērna piedzimšanas. Tāpat personas koda neesamība ir liegusi iespēju pieteikt bērnu pirmsskolas izglītības iestādē. Apelācijas instances tiesa kā nepamatotu atzinusi pieteicēju apgalvojumu par medicīniskās palīdzības saņemšanas ierobežojumu, jo medicīniskā palīdzība bērniem ir bez maksas. Tiesa atstāja bez izskatīšanas pieteikumu daļā par personiskā kaitējuma atlīdzinājumu.
Kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu iesniedza Iekšlietu ministrija.