Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 2011.gada 31.maijā paredzējusi apelācijas kārtībā izskatīt 2006.gadā neveiksmīga izpletņa lēciena laikā bojā gājušā Speciālo uzdevumu vienības (SUV) kareivja Mārtiņa Arāja atraitnes Gitas Arājas un dēla Kristapa prasību pret valsti par 400 000 latu morālā kaitējuma piedziņu.
Kā liecina Latvijas tiesu interneta portālā pieejamā informācija, tiesas sēde šajā lietā plānota plkst.13.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa 2009.gada 16.februārī no valsts Aizsardzības ministrijas (AM) personā par labu bojā gājušā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivja Arāja ģimenei piedzina kopumā 40 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju.
Apgabaltiesa atzina par prettiesisku Latvijas Republikas rīcību, 2006.gada 15.maijā neveicot visas darbības, lai nodrošinātu izpletņu lēkšanas drošības nosacījumu atbilstību normatīvu prasībām. Tiesa par labu karavīra atraitnei Gitai piedzina 20 000 latu par viņai nodarīto morālo kaitējumu, un tikpat daudz tiesa piedzina par labu viņa dēlam Kristapam.
Apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu AT iesniedza AM.
Kā ziņots, 2006.gada 15.maijā neveiksmīga lēciena laikā ar izpletņiem Daugavā pie Rīgas Eksporta ostas iekrita četri SUV karavīri, no kuriem divi gāja bojā, bet divi tika izglābti. Vēl viens kareivis iekārās celtnī Andrejsalas ostā. Lēcieni notika no 600 metru augstuma.
Saistībā ar NBS SUV karavīru Arāja un Normunda Stradiņa bojāeju izpletņlēkšanas treniņa laikā tika ierosināta krimināllieta, kas tika nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Krimināllietā par dienesta nolaidību apsūdzības uzrādītas divām personām - bijušajam SUV komandierim majoram Andrim Bukovskim un izpletņlēkšanas praktisko nodarbību vadītājam Aivaram Maļinovskim.
Pirmās instances tiesa abus apsūdzētos attaisnoja, taču spriedumu apelācijas kārtībā apstrīdēja prokuratūra.
Abas personas tika apsūdzētas pēc Krimināllikuma 342.panta par dienesta pienākumu nepildīšanu, kā arī par nolaidīgu to pildīšanu, ja to izdarījis priekšnieks un ja tā dēļ radīts būtisks kaitējums. Pēc minētā likuma panta vainīgās personas var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
NBS dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojumā tika konstatēta 20 amatpersonu vaina, bet par pieļautajām nepilnībām izpletņlēkšanas mācību organizēšanā disciplināri sodīti seši karavīri - Bukovskis atbrīvots no amata, bet vēl pieci karavīri saņēma rājienus.
Komisijas ziņojumā konstatēts, ka vairāki reglamentējošie dokumenti pildīti formāli, bet pavirši un bezatbildīgi savus tiešos dienesta pienākumus pildījis SUV personāls. Konstatēts, ka laikus nav notikusi meteoroloģiskās informācijas aprite SUV mācību vajadzībām. Nav izvērtēti riska faktori, izpletņlēcēju nodarbības organizējot ūdenstilpes tuvumā.
Dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka SUV glābšanas laivā nav bijuši profesionāli un atbilstoši ekipēti glābēji, turklāt izpletņlēkšanas nodarbību personāls nav bijis apgādāts ar adekvātiem sakaru līdzekļiem.
Nepilnīga ekipējuma dēļ bojā gājušie karavīri nebija atbrīvojušies no izpletņiem pirms nolaišanās ūdenī, un viņiem nebija piepūstas glābšanas vestes.