Medikamenti

No Eiropas Savienības struktūrfondiem tuvākajos gados vairāki simti miljonu latu nonāks arī veselības aprūpes makā, tostarp onkoloģijai. Tomēr par Eiropas naudu nevar finansēt ne veselības aprūpes pakalpojumus, ne ārstu konsultācijas, ne operācijas vai medikamentus.

Latvijā palielinājies antibiotiku jeb antibakteriālo līdzekļu patēriņš, informē\a Zāļu valsts aģentūras (ZVA) sabiedrisko attiecību speciāliste Dita Okmane.

Nederīgo medikamentu iznīcināšana pašlaik ir atstāta pašplūsmā – iedzīvotāji tos izmet kopējos atkritumos, jo zāles oficiāli nav bīstamie medikamenti, apzinīgākie – meklē iespējas, kur zāļu iepakojumus nodot.

Sociālajā akcijā "Vislatvijas zāļu skapīšu tīrīšana" iedzīvotāji uz "A Aptiekas" tīkla aptiekām iznīcināšanai dabai draudzīgā veidā ir atnesuši 1664 kilogramus nederīgu medikamentu, kā arī 254 termometrus. Lielais savākto zāļu daudzums parāda, ka problēmai ir nepieciešams valstisks risinājums - kā zināms, Latvijā kopš 2011.gada zāles netiek uzskatītas par bīstamajiem atkritumiem. Nederīgus medikamentus "A Aptieku" tīklā varēs nodot arī turpmāk.

Kompromiss nav panākts – Veselības ministrija (VM) uzskata par pareizu virzīt apstiprināšanai valdībā grozījumus zāļu kompensācijas kārtībā, savukārt zāļu ražotāji kategoriski iebilst. VM vēlas, lai zāļu ražotāji segtu no valsts budžeta kompensējamām zālēm izlietotos izdevumus, ja šo zāļu patēriņš gadā būtu pieaudzis par desmit procentiem. Tas ir uzskatāms par jaunu apgrozījuma nodokli zālēm un var negatīvi ietekmēt pacientus – zāļu ražotāji var atteikties medikamentus Latvijā piegādāt, šādu viedokli savukārt pauž farmācijas uzņēmumus apvienojošā organizācija – Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA).

Četru gadu laikā ir palielinājies to hronisko slimību pacientu skaits, kuri nevar iegādāties kompensējamās zāles naudas trūkuma dēļ, liecina pacientu aizstāvības organizācijas Sustento aptauja. Situācija kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām nav mainījusies uz labo pusi un daudziem pacientiem tā ir pat pasliktinājusies, norāda Sustento speciāliste Iveta Neimane. Pacientu situāciju veselības aprūpē raksturo arī tas, ka joprojām ļoti ievērojams skaits cilvēku nevar atļauties izmeklējumus, speciālistu konsultācijas, ārstēšanos slimnīcā. «Pacientiem krīze nav beigusies, un mēs vēlamies zināt, kādus uzlabojumus piedāvā politiskie spēki, kuri kandidē nākamās Saeimas vēlēšanās,» saka I. Neimane.

Veselības ministrija (VM), neraugoties uz zāļu ražotāju iebildēm, tomēr virza izskatīšanai valdībā grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pienākumu zāļu ražotājiem veikt iemaksas kompensējamo zāļu budžetā, ja iepriekšējā gadā veidojas konkrēto medikamentu pārtēriņš.

Summa, kas pacientiem jāpiemaksā par kompensējamiem medikamentiem, pēdējo gadu laikā būtiski pieaugusi, neraugoties uz informatīvām kampaņām, mudinot pirkt lētākos valsts kompensētos medikamentus.

Veselības ministrijas (VM) politika kompensējamo medikamentu jomā nav īstenota sabiedrības interesēs, jo pēdējo gadu laikā būtiski palielinājušās pacientu piemaksas, tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Zāļu valsts aģentūra piedāvā iedzīvotājiem elektroniski ziņot par zāļu blakusparādībām, jo līdz šim to varēja darīt, tikai aizpildot papīra formāta veidlapu. Ik gadu aģentūra saņem aptuveni 300 zāļu blakņu ziņojumu, kuru informācijas avots ir ārstniecības personas, taču ļoti maz ziņojumu ir no iedzīvotājiem.

Latvijas ķīmijterapeitiem ir kauns tikties ar saviem kolēģiem ārstu kongresos un semināros ārvalstīs, jo nevaram būt līdzvērtīgi sarunu partneri.

Lai gan valdība atkal papildus piešķīrusi veselības nozarei 2,5 miljonus latu kompensējamo medikamentu apmaksai, var teikt, ka kompensējamo zāļu sistēma strādā uz deficīta robežas, jo šis nav pirmais ekstra piešķīrums tā vietā, lai nodrošinātu pilnvērtīgu sistēmas darbību.

Antibiotiku patēriņš mūsu iedzīvotāju vidū Eiropas Savienībā ir viens no zemākajiem, vēl zemāks tas ir tikai Igaunijā un Nīderlandē, taču šo ziņu aizēno fakts, ka slimnīcās antibiotikas lieto «pa labi un pa kreisi».

Vakar Latgalē kāds divus gadus vecs puisēns piekļuvis pieaugušo medikamentiem un iedzēris šķidrās antibiotikas, tādēļ nogādāts slimnīcā ar saindēšanos ar medikamentiem, aģentūrai LETA pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola.

Nākamā gada veselības aprūpes budžetā kompensējamiem medikamentiem ieplānoti gandrīz par miljons latu mazāk līdzekļu, nekā šogad zālēm atvēlēts. Šīs ziņas satraukušas pacientus, kuri ir šokēti par to, ka kārtējo gadu pēc kārtas jau sākotnēji valsts kompensētiem medikamentiem ieplānots acīm redzami par maz naudas, un apsver iespēju rīkot publiskas akcijas.

Lielbritānijā pēc notievēšanas tablešu lietošanas miris 18 gadus jauns puisis. Preparāts, kas paredzēts "tauku dedzināšanai", burtiski izdedzinājis puisi no iekšpuses.

Nereti Latvijā cilvēkiem ar dažādām sarežģītām saslimšanām jādodas uz attīstītākām valstīm, lai iegūtu iedarbīgākas zāles vai valsts atbalstu dārgo medikamentu iegādei. Līdzīgi ir arī ar biofarmācijas ražojumiem, kas, iespējams, efektīvāk risina dažādas veselības problēmas.

Vakar Kurzemē mediķu aprūpē nonācis četrus gadus vecs zēns, kurš bija saindējies ar auklītes somā atrastiem medikamentiem, aģentūrai LETA pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.

Valsts kontrole (VK) sākusi revīziju par valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumību un ekonomiskumu ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijai un aicina arī iedzīvotājus ziņot par problēmām, iegādājoties kompensējamos medikamentus.

Agnese Ritene, "Aptieku biedrības" valdes priekšsēdētāja uzsver, ka biedrība iebilsts pret atsevišķu tirgotāju ierosinājumu atļaut bezrecepšu zāļu tirdzniecību veikalos un benzīntankos.