Skaudrā realitāte: naudas trūkuma dēļ pacienti "šķiro" ārsta izrakstītos medikamentus

 
©SCANPIX

63 % farmaceitu atzīst, ka piektā daļa aptieku apmeklētāju lūdz padomu, kuri no ārsta izrakstītajiem medikamentiem receptē jāiegādājas obligāti, bet kurus var nepirkt. Vēl 36 % farmaceitu norāda, ka grūtības ar visu ārsta izrakstīto recepšu zāļu iegādi ir vismaz pusei pacientu, liecina “Mēness aptiekas” tīklā veiktā analīze, vērtējot iedzīvotāju paradumus, iegādājoties recepšu medikamentus.

Reaģējot uz farmaceitu bieži pausto viedokli, ka palielinās to iedzīvotāju skaits, kuri aptiekā farmaceitam lūdz padomu ārsta izrakstīto recepšu medikamentu “šķirošanā”, lūdzot pateikt, kuras no zālēm ir obligāti jāpērk, bet kuras ne, tika īstenota farmaceitu aptauja.

“Tās mērķis bija precīzi identificēt mutvārdos izteikto problēmu saistībā ar iedzīvotājiem, kuri finansiālu apsvērumu dēļ nespēj iegādāties visus ārsta izrakstītos medikamentus, kā arī noteikt problēmas apmēru. Iegūtie dati ir satraucoši - 36 % farmaceitu norāda, ka visus medikamentus nespēj iegādāties vismaz puse apmeklētāju, bet absolūtais vairākums - 63 % - farmaceitu atklāj, ka nopirkt visu, ko izrakstījis ārsts, ir grūti piektajai daļai pircēju. Tikai četrās aptiekās pircēji nav lūguši palīdzību “izšķirot” medikamentus ārsta izrakstītajā receptē un varējuši atļauties visu medikamentozajā terapijā paredzēto. Ņemot vērā, ka šīs aptiekas atrodas vietās, kur lielākoties sastopami salīdzinoši turīgi cilvēki, piemēram, Vecrīgā un Jomas ielā Jūrmalā, varam pieņemt, ka šajās dažās aptiekās medikamentu iegāde apmeklētājiem patiesi problēmas nesagādā. Turpretim visā pārējā Latvijas teritorijā iegādāties visu, ko ārsts nozīmējis, iedzīvotājiem ir sarežģīti,” analizējot aptaujas datus, atzīst AS „Sentor Farm aptiekas” valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs.

Analizējot iedzīvotāju paradumus, iegādājoties zāles, konstatēts, ka lielākoties grūtības ar visu medikamentu iegādi ir cilvēkiem vecumā no 50 līdz 70 gadiem. Vairāk nekā 80 % farmaceitu atzīst, ka tieši šīs vecuma grupas pircēji visbiežāk lūdz padomu, kuras no ārsta izrakstītajām zālēm noteikti ir jāpērk, bet bez kurām varētu arī iztikt. Pircēji vecumā līdz 49 gadiem šādu lūgumu farmaceitam izsaka vien apmēram 8 % gadījumu.

Kritiskā receptes cena, kāda vienā reizē jāsamaksā par medikamentiem, apmēram trešdaļai pircēju ir robežās no 35 līdz 40 eiro. Savukārt vēl 35 % gadījumu finansiālas grūtības iegādāties visus medikamentus ir tad, ja vienā reizē par tiem jāsamaksā 41 līdz 50 eiro. 44 % farmaceitu novērojuši, ka iegādāties visus medikamentus cilvēkiem īpaši sarežģīti ir ziemā, kad būtiski lielāki ir arī regulārie komunālie maksājumi.

“Ikdienas darbā farmaceiti redz, ka iedzīvotāji izmanto iespēju medikamentus parastajā jeb zilajā receptē izpirkt pakāpeniski. Daudzi to pašu lūdz arī saistībā ar kompensējamo medikamentu receptēm, kurās nereti ārsts izraksta zāles trīs mēnešu periodam. Taču Ministru kabineta noteikumi un aptieku līgums ar Nacionālo veselības dienestu šādu iespēju nepieļauj - kompensējamo zāļu jeb rozā recepte ir jāizpērk vienā reizē. Protams, daudziem iedzīvotājiem, kas var atļauties šos kompensējamos medikamentus iegādāties katra konkrētā mēneša patēriņam, ir sarežģīti uzreiz apmaksāt visu trīs mēnešu paku. Tā ir problēma, kas daudzkārt ir aktualizēta, taču valdības un parlamenta līmenī jau gadiem nav atrisināta,” atzīst Dmitrijs Juskovecs.

Domājot par medikamentu pieejamības celšanu, arī AS „Sentor Farm aptiekas” atbalsta farmaceitu un ārstu daudzkārt pausto lūgumu samazināt medikamentiem PVN likmi, ja ne uz 5, tad vismaz 7 %. Jāatgādina, ka Lietuvā un Igaunijā PVN likme medikamentiem ir attiecīgi 5 un 9 %, kamēr Latvijā - 12 %. Būtiski, ka Baltijas valstu līmenī Latvijā ir arī mazākais medikamentu kompensācijas budžets. To palielinot, ievērojami paaugstinātos arī iedzīvotāju, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēku, spēja iegādāties visas ārsta nozīmētās zāles.