Latvijā 46% iedzīvotāju šogad ir pilnībā apmierināti ar saviem mājokļiem salīdzinājumā ar 23% pērn, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.
Mājokļu pieejamība ārpus Rīgas ir nozīmīgs faktors ekonomiskās aktivitātes un darbaspēka mobilitātes veicināšanai, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš šodien Rīgas pilī tikās ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni (NA).
Gandrīz puse Latvijas ģimeņu apsver domu šovasar uzlabot mājokļa energoefektivitāti, lai nākamajā apkures sezonā par siltumu un elektrību būtu jāmaksā mazāk, tomēr vairums nespēj šī mērķa īstenošanai atvēlēt vairāk par 3000 eiro. Pie tam trīs ceturtdaļas respondentu uzlabojumu veikšanai ir gatavi izmantot tikai pašu uzkrājumus un līdzekļus no valsts atbalsta programmām, izriet no tirgus izpētes aģentūras Norstat Latvija aptaujas rezultātiem.
Jūnijā 48% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu par pārdošanā izlikto nekustamo īpašumu, kas rezultējas ar zaudētu vai samazinātu pircēju interesi, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.
Mājokļu iegādes izmaksas jaunajos projektos pagājušajā gadā Baltijā pieauga vidēji par 10-15%, kā arī palielinājās cenas mājokļiem otrreizējā tirgū, informē "Luminor Bank" pārstāvji.
Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 13,7%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati par 26 bloka dalībvalstīm.
Salīdzinot ar situāciju pagājušajā gadā, mājokļa pabalsta saņēmēju skaits palielinājies par 60%, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.
Pēdējā gada laikā mājokļu tirgus ir piedzīvojis straujas izmaiņas - no pārdevēju diktētiem nosacījumiem gada sākumā līdz izšķirošās lomas pārņemšanai pircēju rokās patlaban, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.
Mājokļa pabalstos šā gada deviņos mēnešos Rīgas pašvaldība piešķīrusi 8,3 miljoni eiro, kas ir par 3,6 miljoniem eiro jeb 77% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums izveidot mājokļu fondu nerisina Rīgas un Pierīgas mājokļu problēmas, komentējot šodien valdībā skatāmo ziņojumu, norāda Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole".
Mājokļu cenas šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, Latvijā pieaugušas par 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Šodien norisināsies akcija "(nepieeja)mājas", kurā aktīvisti aicinās valdību risināt Latvijas mājokļu problēmas - augošās cenas, enerģijas krīzi un bēgļu izmitināšanu, informē akcijas organizators Niks Derums.
Latvijā mājokļu pieejamība un kvalitāte ir liela problēma, kuras risināšanai ir nepieciešama ilgtermiņa visaptveroša stratēģija, kam atvēlēti plaši resursi, pausts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā pārskatā par Latviju.
Pēdējo desmit gadu laikā īres un nekustamā īpašuma iegādes cenas pieaugušas teju visās Eiropas valstīs, un īpaši straujš kāpums reģistrēts Baltijas valstīs, liecina Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” apkopotā informācija.
Gandrīz 30% Latvijas iedzīvotāju apsver iegādāties savu mājokli vai jau ir tā iegādes procesā. Daļu uz šādu lēmumu pamudinājusi tieši pandēmijas laikā gūtā pieredze paplašināt dzīvojamo telpu vai rast risinājumus ar dažādu zonu izveidošanu, savukārt jau uzsāktu mājokļa darījumu krīze nav atcēlusi, noskaidrots nekustamo īpašumu attīstītāja SIA “YIT LATVIJA” veiktajā aptaujā. Tikmēr 55% gadījumu respondenti atzīst, ka pandēmijā piedzīvotais zaļās zonas tuvumu liek izvirzīt kā galveno kritēriju jauna nekustamā īpašuma iegādes laikā.
Baltijas valstīs - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā - salīdzinājumā ar situāciju citviet Eiropā pēdējo desmit gadu laikā reģistrēts rekordliels nekustamā īpašuma un mājokļu īres cenu kāpums, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi’ (VNĪ) mērķtiecīgi strādā pie vidi degradējošo būvju sakārtošanas programmas - kopumā kopš 2019.gada sākuma uzņēmums samazinājis savā pārvaldībā esošo vidi degradējošo objektu skaitu vairāk nekā uz pusi. Lielākoties tas izdodas pateicoties pārdomātam pārdošanas un izsoļu procesam - šogad VNĪ pārdevis 51 valstij piederošu īpašumu par 1,6 miljoniem eiro, no tām 34 vidi degradējošas būves, kuru uzturēšana VNĪ izmaksāja ap 205 000 eiro gadā, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Valsts policija pagājušā mēnesī un šomēnes ir saņēmusi informāciju no vairākiem dažādu Rīgas mikrorajonu iedzīvotājiem par to, ka nakts laikā nezināmas personas no ārpuses atslēgušas dzīvokļa durvis un no koridora nozagušas dažādas mantas, lielākoties, rokassomiņas. Zīmīgi, ka visiem šādā veidā apzagtajiem dzīvokļiem bijušas zirnekļveida mehānisma slēdzenes un saimnieki pa nakti durvīs no iekšpuses bija atstājuši atslēgas.
Lai lielākā apmērā nodrošinātu mājokļu pieejamību ģimenēm ar bērniem, "atrasti" 3,3 miljoni eiro attiecīgās programmas īstenošanai, šodien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes paziņoja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līderis Raivis Dzintars un "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.